Mudīte Šneidere dzimusi 1934. gada 29. aprīlī.
1955. gadā absolvējusi Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultāti un kļuvusi par Dailes teātra aktrisi. Teātrī nostrādājusi līdz 1995. gadam un pievērsusies rakstniecībai. Viņa sarakstījusi grāmatas par sevi, Ēvaldu Valteru, Eduardu Smiļģi, Antru Liedskalniņu.
Šneidere Dailes teātrim veltījusi četrdesmit savas dzīves gadus (1955-1995), šis teātris bija viņas vienīgā pastāvīgā darba vieta. Jau 1957. gadā Mudīte Šneidere ar divām galvenajām lomām – Leldi (E. Smiļģa atjaunotajā Raiņa "Spēlēju, dancoju" inscenējumā) un Sandru (V.Vīgantes "Palmas zaļo vienmēr" F. Ertneres režijā) – guva publikas un kritikas nedalītu atzinību. Tā bija agra un godam nopelnīta slava.
Turpmākajā aktrises skatuves mūžā sekoja ievērības cienīgi un pārliecinoši tēli, ar pilnu atdevi un atbildības sajūtu veikts augsti profesionāls darbs, iekļaujoties režisoru vīzijā.
No 2000. gada Mudītes Šneideres teātrim veltītā dzīve aizsāka jaunu loku, aktrise pievērsās rakstniecībai – redzētais, piedzīvotais un izjustais tika vērtēts, pārvērtēts un izstāstīts vērtīgās grāmatās. Tās ir grāmatas "Antra", "Lilita Bērziņa. Dēļ tavu acu liesmām", "Eduards Smiļģis. Trejgalv's", aktrise sarakstījusi grāmatu arī par savu dzīvesbiedru, izcilo aktieri Hariju Liepiņu un vairākas citas. Autores klātbūtne un stāstījuma personiskais tiešums padara šos darbus par būtisku latviešu teātra vēstures sastāvdaļu.
Šneidere ir filmējusies vairākās kino lomās, atveidojusi lomu filmā "Salna pavasarī" (1955.), kā arī tēlojusi vairākās citās filmās, tai skaitā filmā "Kārkli pelēkie zied" (1961.), "Šīs bīstamās balkona durvis" (1976).
Aktrise visu savu mūžu arvien nepārstāja sajūsmināt ar savas personības harismu un vienmēr klātesošu eleganci, uzsvērts paziņojumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!