Kā vēstīts iepriekš, Jānis Škapars (1927-2023) mūžībā devās neilgi pirms Latvijas Valsts prokolamēšanas 105. gadadiena, 15. novembrī
Jānis Škapars no 1969. līdz 1985. gadam bija laikraksta "Literatūra un Māksla" galvenais redaktors.
1985. gadā viņu atbrīvoja no "Literatūra un Māksla" galvenā redaktora amata, jo laikraksts deva salīdzinoši brīvāku diskusiju par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem, nekā tas bija iespējams citur Latvijas PSR presē.
Vēlāk Jānis Škapars darbojās Rakstnieku savienībā, bija viens no sabiedriskās organizācijas "Jaunrades fonds" dibinātājiem, tā valdes priekšsēdētājs (1994—1997), kā arī Latvijas Tautas Frontes Domes valdes loceklis un priekšsēdētājs, vadījis Latvijas Inteliģences apvienību, viens no Latvijas inteliģences sanāksmju organizētājiem, Jaunrades fonda valdes priekšsēdētājs, Latvijas Republikas Augstākās padomes, kā arī 5. un 7. Saeimas deputāts.
1990. gada 4. maijā Jānis Škapars bija viens no Augstākās Padomes deputātiem, kas balsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu.
2008. un 2015. gadā divos sējumos izdota grāmata "Barjerskrējiens", kas ietver dienasgrāmatas, vēstules un apceres, sākot no 1969. līdz 1988. gadam.