Foto: Jānis Vīksna

Mūžībā devies latviešu mūziķis, komponists un grupas "Pērkons" dibinātājs Juris Kulakovs, vēsta Latvijas Radio 3 "Klasika", atsaucoties uz Kulakova grupas biedra Jura Sējāna sniegto informāciju.

Līdzjūtību par mūziķa aiziešanu paudis Latvijas Republikas prezidents Edgars Rinkēvičs. "Visdziļākā līdzjūtība tuviniekiem un visiem viņa talanta cienītājiem. Tas spurainais, nepieradinātais un lieliskais laikmets palēnām aiziet vēsturē," sociālajā medijā "X" raksta prezidents.


Līdzjūtību tuviniekiem un mūziķa talanta cienītājiem izteikusi arī Latvijas Republikas Kultūras ministrija.


Juris Kulakovs dzimis 1958. gada 20. maijā Līvānos. Bērnībā mācījies akordeona spēli, vēlāk apguvis taustiņinstrumentus. 1979. gadā beidzis Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolu akordeona specialitātē. 1984. gadā beidzis Latvijas Valsts konservatorijas Kultūras un mākslas zinātņu fakultāti estrādes un pūtēju orķestra diriģēšanas specialitātē.

1978. gadā Kulakovs pievienojies grupai "Menuets", spēlējis tajā taustiņinstrumentus līdz pat grupas darbības pārtraukšanai.

1981. gadā viņš kopā ar daļu "Menueta" dalībnieku izveidoja grupu "Pērkons". Kulakovs ir gandrīz visu tās dziesmu mūzikas autors, taustiņinstrumentālists un grupas vadītājs.

"Pērkons" kļuva par vienu no jaunatnes visiemīļotākajām un padomju varas institūciju visvairāk neieredzētajām grupām.

Padomju gados "Pērkona" darbība tikusi divas reizes aizliegta – 1983. un 1985. gadā. Otrā reize saistāma ar Latvijas vēsturē spilgti ierakstīto gadījumu, kad pēc "Pērkona" uzstāšanās Ogres estrādē grupas fani izdemolēja vilciena vagonus. Vēlāk atsevišķi liktenīgā vilciena pasažieri tika notiesāti paraugprāvās. Gan brīvdomīgo fanu reakcija uz "Pērkona" dziesmām, gan vēlāk sekojošais tiesas process atspoguļots Jura Podnieka dokumentālajā filmā "Vai viegli būt jaunam?" (1986). Tā laika notikumi iedvesmojuši arī režisoru Jāni Znotiņu un dramaturģi Anci Muižnieci, kā rezultātā Valmieras teātrī 2022. gadā pirmizrādi piedzīvoja iestudējums "Mēs, roks, sekss un PSRS".

"Pērkons" ir ierakstījusi daudzas populāras, tautā mīlētas dziesmas, kā "Slidotava", "Labu vakar", "Pie baltas lapas", "Balāde par gulbi", "Mēs pārtiekam viens no otra" un citas.

20. gadsimta 80. gados Kulakovs komponējis dziesmas aktiera Edgara Liepiņa koncertprogrammām "Pasmaidi, sirds gaiša kļūs", "Ārprāc 88" u. c.

Kulakovs rakstījis mūziku arī teātrim (JRT, Liepājas teātrim, Nacionālajam teātrim u. c.) un filmām. Apbalvots par labāko muzikālo izrādi dramatiskajā teātrī 2001.–2002. gada sezonā (mūzikls "Mazais princis", Liepājas teātris), kā arī atzīts par 2002.–2003. gada Liepājas teātra sezonas labāko komponistu.

Kulakovs sadarbojies ar daudziem ievērojamiem diriģentiem: Normundu Šnē, Vasiliju Sinaiski, Aleksandru Viļumani un citiem.

Komponists ir sacerējis arī vairākus apjomīgus vokāli instrumentālos skaņdarbu – ciklus, kantātes –, kuru pirmatskaņojumos un ne tikai ir iesaistījušies arī grupas "Pērkons" dalībnieki. Kā būtiskākie minami "Mateja pasija" (1998), kantātes "Ziemassvētki Straumēnos" (2003), "Vēstules uz bruģa" (2005), kā arī "Sarkanais vilciens" (2005) – veltījums komunistiskā genocīda upuriem. Kulakovs ir arī autors videooperai "Debešķīgā nepieciešamība".

Kulakovs strādājis arī ierakstu producēšanas jomā. Kopš 2002. gada bija Latvijas Komponistu savienības biedrs.

Juris Kulakovs turpināja koncertēt arī pēdējos dzīves gados, cīnīdamies ar veselības problēmām. 2020. gadā vairākkārt atskaņota grupas "Pērkons" koncertprogramma "Cilvēk, tu esi!", tajā iekļaujot viņa rokoperu "Čigāns sapnī" un citus darbus.

2021. gadā atzīmēta "Pērkons" 40 gadu jubileja.

2022. gadā notika "Pērkona" koncerti kopā ar Liepājas simfonisko orķestri, atskaņojot Kulakova skaņdarbu programmu.

2024. gada 19. janvārī Rīgā, VEF Kultūras pilī izskanēja grupas "Pērkons" labāko dziesmu koncerts "Sapumpurots zars". To mūziķi veltīja savam otrajam taustiņinstrumentālistam Uģim Muzikantam, kurš negaidīti mūžībā devās šīgada 16. janvārī.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!