Iepriekšējās teātra sezonas noslēguma skaļāko troksni sarūpēja kritiķes Zanes Radzobes raksts žurnālā "Teātra Vēstnesis", kurā viņa analizēja Jaunā Rīgas teātra (JRT) mākslinieciskā vadītāja Alvja Hermaņa pirmos divus iestudējumus pēc atgriešanās teātra mājās Lāčplēša ielā. Režisora atbilde "Facebook" ierakstā strauji ieguva politiskas nokrāsas, izraisot komentāru lavīnu. "Sociālie mediji līdzinās tirgus laukumam, kurā visi kliedz, bet es neredzu jēgu atbildēt uz kliegšanu," sarunā ar "Delfi" saka Radzobe. Jaunās sezonas sākumā viņa iezīmē būtiskākās tendences Latvijas teātros, gatavojas darbam "Spēlmaņu nakts" žūrijā un runā par diskusiju kultūras trūkumu mūsu sabiedrībā.
Nupat lielākā daļa Latvijas teātru ir izziņojusi galvenos jaunās sezonas plānus. Ja pieņem, ka teātra māksla spoguļo sabiedrību, kas ir tas, ko varam redzēt, secināt un gaidīt no jaunās sezonas?
Šis ir brīdis, kad runāšana par nākamo sezonu vēl ir skatīšanās mākoņos. Mākslā pateikt, kas nostrādās, nevar. Gan kritiķiem, gan skatītājiem noteikti ir kaut kādas gaidas, bet realitātē to, kā izskatīsies sezona tās noslēgumā, neviens nevar zināt. Un ir jauki, ka intriga saglabājas. Līdz šim izziņotajā var redzēt tendences, kā mūsu teātri domā gan estētiskā, gan idejiskā plānā. Skaidrākās tendences šobrīd ir trim teātriem, kas droši vien arī būs uzmanības lokā. Šosezon centrā noteikti būs Valmieras teātris. Tā pēdējās sezonas ir bijušas absolūti izcilas. Arī piedāvājums, skatoties gan uz materiāliem, gan arī uz cilvēkiem, kas tur strādās, šķiet, turpinās šo tendenci.
Tāpat savu formātu turpina arī Dailes teātris. Latvijas teātri vienmēr ir bijuši diezgan daudzveidīgi, bet šobrīd jo īpaši. Šajā ainā Dailes teātra piedāvājums būtiski atšķiras no citiem. Tas ir vairāk komerciāls virziens, stipri orientējoties arī uz starptautisko auditoriju. Zinu, ka ir skatītāji, kuriem tas ļoti patīk, un arī tādi, kuriem tas nepatīk. Taču tas, ko Dailes teātris dara, ir apzināti un ļoti labi. Un, kamēr tiek darīts ļoti labi, nevienam nekādu iebildumu nevar būt.
Trešais jāmin Nacionālais teātris, kas ir nokļuvis krustcelēs. Iepriekšējā sezona šim teātrim nebija īpaši spoža, tas bija saistīts arī ar tā vadības maiņu. Šobrīd izziņotais repertuārs, manuprāt, liecina par lēmumu, kādā virzienā teātris attīstīsies. Iepriekšējo direktoru vadībā teātris konceptuāli turējās pie mākslinieciskajām kvalitātēm, novatorisma, arī starptautiskās ekselences, bet otra identitāte šim teātrim vienmēr ir bijusi saistīta ar Latvijas valsti, ar tās sabiedrību un kultūru. Šobrīd repertuāra piedāvājums vairāk liecina par teātra mēģinājumu runāt tieši par šo nacionālo statusu, vienlaikus arī mēģinot saprast, ko nozīmē klasiskas vērtības un tradīcijas laikmetīgā sabiedrībā. Kā tas īstenosies, to mēs vēl redzēsim.
Divi teātri skatītāju uzmanības centrā būs arī savu jauno ēku dēļ. Pavisam drīz skatītāji varēs novērtēt Valmieras teātrī veikto rekonstrukciju un pārbūvi. Bet Jaunais Rīgas teātris spēlēs pirmo pilno sezonu savās mājās Lāčplēša ielā.
Taisnība. Ēkas tūrisma izpratnē, protams, piesaista uzmanību. Turklāt abi šie teātra nami ir fantastiski. Arhitektes Zaigas Gailes darbs JRT ir tiešām spožs. Man bija iespēja arī redzēt Valmieras teātra ēku, un tā uz mani ir atstājusi patiešām lielu iespaidu.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv