Čehova teātris atklātā vēstulē aicina izvairīties no provokatīvi populistiskām tendencēm  (2)

Portāls "Delfi" piedāvā iepazīties ar pilnu atklātās vēstules tekstu.

Kopš kara Ukrainā pirmajām dienām Čehova teātris pauž savu nepārprotamo nostāju pret agresiju un vardarbību, nosodot Krievijas uzbrukumu Ukrainas teritorijā. Teātra pozīcija tiek atspoguļota visdažādākajos veidos, un konkrēti, vizuālie materiāli (teksti uz biļetēm un drukātajos materiālos, kā arī logotipa vizualizēšana Ukrainas karoga krāsās Teātra sociālajos tīklos), audio materiāli (Danas Bjorkas uzruna skatītājiem pirms katras izrādes un neskaitāmi liels apjoms ar Teātra vadības un mākslinieku izteikumiem pašmāju un ārzemju intervijās, kā arī uzstāšanās publiskajos pasākumos, piemēram, Latvijas Teātra Darbinieku Savienības organizētais pretkara mītiņš pie Krievijas Federācijas vēstniecības un vairāki masu pasākumi bēgļu atbalstam pie Brīvības pieminekļa), praktiskā palīdzība (atbalsts ukraiņu bēgļiem, piedāvājot bezmaksas biļetes uz Teātra izrādēm, kā arī noteikta skaita štata darbavietu nodrošinājums; jāpiemin, ka kara sākumā gan Teātris, gan liela daļa tā darbinieku ir parūpējušies arī par bēgļu izmitināšanu savās dzīves vietās), repertuāra politika (Teātris regulāri pilnveido savu repertuāru ar izrādēm, kas skar sabiedriski nozīmīgas un asas tēmas, vērstas uz dialogu un humānistiskām vērtībām), sociālā atbildība (Čehova teātris jau otro gadu sadarbībā ar LSM portālu organizē diskusijas jaunizveidotajā platformā "Bez punkta uz i", aicinot dažādu nozaru viedokļu līderus izteikties par Latvijā nozīmīgām tēmām; vēl viens Čehova teātra sabiedriskās aktivitātes vektors ir Latvijā vienīgās teātra galerijas darbība Kaļķu un Kalēju ielu krustojumā, kas ir pieejama visiem garāmgājējiem jebkurā diennakts stundā; Teātra galerijas izstādes tiek veidotas pārdomu un dialoga veicināšanai par sensitīvām tēmām šodienas sabiedrībā).

No iepriekš minētā ir secināms, ka šodien līdzās savai pamatdarbībai Čehova teātris atklāti, drosmīgi un tieši runā par sabiedrībā sāpīgām tēmām, aicinot Latvijas iedzīvotājus uz dialogu, lai veicinātu arvien saliedētāku sabiedrību mūsu valstī. Jo tikai un vienīgi caur dialogu ir iespējams sadzirdēt un saprast vienam otru. Neapšaubāms ir fakts, ka verbālā valoda ir pamata instruments un atslēgas faktors cilvēku komunikācijā visā pasaulē. Tāpat arī krievu valoda nav agresors, bet saziņas instruments, un viss ir atkarīgs no tā, kā to lietot: kādas domas izteikt, kādas vērtības pārstāvēt un aizstāvēt. Šovasar, viesojoties Latvijā, ukraiņu mākslinieks Andrejs Daņilko (skatuves pseidonīms – Verka Serdjučka) komentē krievu valodas pielietojumu savā daiļradē: "(..) nevis es runāju agresorvalodā, bet agresors runā krievu valodā. Vai saprotat atšķirību? Valoda ir dota komunikācijai. (..)" Līdz šim Čehova teātris nav saņēmis sūdzības par krievu valodas klātbūtni vizuālajā un verbālajā komunikācijā, bet tieši otrādi – kopš 2022. gada februāra Teātris saņēmis neskaitāmi daudz pateicību no kara bēgļiem par Teātra nostāju un sniegto iespēju baudīt kultūru viņiem saprotamā valodā valstī, kas viņiem sniedz patvērumu.

Daudzu valstu vēsturē ir periodi, kad valdības rīcību var saukt par amorālu. Taču pasaule nav atmetusi ne vācu, ne angļu, ne franču, ne spāņu, ne ķīniešu, ne japāņu, ne citu valstu kultūru un valodu, kas eksistējušas paralēli noziedzīgām un antihumānām darbībām. Un tagad, kad Krievijas Federācija uzsākusi karu Ukrainā, ļoti svarīgi tieši krievu valodā skaļi nodrošināt saturu, kas nesakrīt ar Krievijas propagandu, jo tas ir visefektīvākais veids, kā uzrunāt apmaldījušos prātus un pretoties viltus naratīviem, ko arī aktīvi un nepārprotami dara Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris. Mēģinājumi izskaust, noniecināt, demonizēt vai ignorēt jebkādu valodu ir visneefektīvākā stratēģija, ja valsts vēlas rūpēties par savas sabiedrības saliedēšanu, izglītotību, inteliģenci un viedumu, nevis apzināti naidot un šķelt. Tas arī ir attiecināms uz krievu valodas pielietošanu komunikācijā Rīgas pilsētvidē, turklāt stingri ievērojot valsts valodas likumu un nepārprotami atzīstot latviešu valodu par Latvijas Republikas vienīgo valsts valodu, ko ir jāprot lietot katram Latvijas pilsonim un cilvēkam, kurš jūtas piederīgs šai zemei. Arī par šo vērtību Čehova teātris iekšēji un ārēji iestājas savā retorikā un rīcībā.

Čehova teātris par vienu no saviem galvenajiem pamatuzdevumiem ir izvirzījis Latvijas sabiedrības saliedēšanu un dialoga veicināšanu, kā pamatā ir jābūt savstarpējai ieinteresētībai, cieņai un sapratnei. Ņemot vērā emocionālo eskalāciju mūsu sabiedrībā, šis uzdevums ir gana izaicinošs un grūts, bet kādam tas ir jādara. Čehova teātris godīgi, konsekventi un pacietīgi seko izstrādātajai ilgtermiņa stratēģijai un savai iekšējai pārliecībai. Objektīvi dati liecina, ka Teātris savā pozīcijā nav vientuļš, bet gan pieprasīts un Latvijas iedzīvotāju atbalstīts – pēdējos gados vidējais apmeklētības rādītājs ir audzis, sasniedzot 91% zāles piepildījuma. Skatītāju zālē ir dzirdamas gan latviešu, gan krievu, gan ukraiņu, gan angļu, gan daudzas citas valodas. Tas nozīmē, ka cilvēkiem rūp saturs, ir pieņemama forma un saprotams teātra izstrādātais saskarsmes veids ar sabiedrību.

Čehova teātris aicina cilvēkus dot priekšroku saturam, aizstāvēt vispārcilvēciskās vērtības un izvairīties no provokatīvi populistiskām tendencēm, rūpējoties par veselīgas, vienotas un savā vienotībā stipras pilsoniskās sabiedrības veidošanās. Mēs ticam, ka kopīgiem spēkiem mums tas izdosies.

Satiekamies Čehovā!

Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra Mākslinieciskās kolēģijas sastāvs:
valdes locekle Dana Bjorka,
dramaturgs Artūrs Dīcis,
režisore Laura Groza,
režisors Sergejs Golomazovs,
kulturoloģe Lina Ovčiņņikova,
aktieru trupas vadītājs Aleksandrs Gerbutovs,
pārdošanas un mārketinga vadītāja Madara Zajaca.