"Artūra Skrastiņa organiskais dabiskums, siltā sirsnība, uzticību raisoša emocionalitāte ātri iepatīkas skatītājiem," tā par 18. septembra jubilāru grāmatā "100 izcili latviešu aktieri" raksta teātra zinātniece un kritiķe Silvija Radzobe. Māksliniekam, kurš jau daudzus gadus ir vadošais Dailes teātra aktieris, 18. septembrī aprit 50.
Artūrs Skrastiņš (1974) ir viens no Pētera Krilova vadītā, nu jau par leģendāru sauktā apvienotā aktieru un režisoru kursa, kas Latvijas Kultūras akadēmiju absolvēja 1997. gadā. Viņa kursabiedri ir aktieri Baiba Broka, Kaspars Znotiņš, Andris Keišs, Regnārs Vaivars, Ģirts Ēcis, režisori Gatis Šmits un Dž.Dž Džilindžers. Diplomdarba izrādē, Krilova iestudētajā Fjodora Dostojevska darbā "Brāļi Karamazovi", kas arī iemantojusi leģendas statusu Latvijas teātra vēsturē, Skrastiņš atveidoja Dmitriju. Kā raksta Radzobe: "(..) temperamentīgu, emocionālu cilvēku, kas nespēj valdīt pār saviem iekšējiem dēmoniem svaidoties no vienas galējības otrā."
Jau studiju laikā aktieris debitēja uz Dailes teātra Lielās skatuves, nospēlējot Jaunāko brāli Māras Zālītes un Raimonda Paula mūziklā "Meža gulbji" (1995), savukārt uz lielā ekrāna plaša publika Skrastiņu kā jaunu mākslinieku iemīļoja jau ar pirmo lomu – sirsnīgo tīrradni Beisku Jāņa Streiča filmā "Likteņdzirnas" (1997).
Kopš 1997. gada Skrastiņš ir Dailes teātra štata aktieris, nospēlējot desmitiem vadošo lomu gan klasisku dramaturģijas darbu uzvedumos, gan mūsdienu autoru darbos.
Skrastiņš spēlējis gan vēsturiskus personāžus, gan traģiskus tēlus, gan bijis arī spožs komisko lomu atveidotājs. Viņš ir arī viens no talantīgākajiem savas paaudzes dziedošajiem aktieriem un piedalījies dažādos muzikālos uzvedumos.
Viņš bijis gan Hamlets, gan Šveiks, gan Fausts, gan Oņegins, gan arī Antonio Saljeri, Emīls Dārziņš un Rets Batlers. Skrastiņa Dailes teātrī nospēlēto lomu skaits sniedzas pāri 70. No pēdējo gadu veikuma jāmin Līkcepures loma iestudējumā "Spīdolas nakts" (2023), viens no Eduardiem Smiļģiem izrādē "Smiļģis" (2021), arī lomas starptautiski augstu novērtētajā izrādē "Rotkho" (2022) un darbs pie Džona Malkoviča izrādē "Leopoldštate" (2023).
Skrastiņš vairākkārt bijis nominēts "Spēlmaņu nakts" balvai dažādās kategorijās un sešas reizes to arī saņēmis. Aktierim savu atzinību pauduši arī skatītāji un viņš vairākkārt uzvarējis arī "Spēlmaņu nakts" publikas balsojumā. Tāpat aktieris 2012. gadā saņēmis Harija Liepiņa balvu, bet 2019. gadā – Žaņa Katlapa balvu.
Skrastiņu mīlējusi arī kino kamera un filmu veidotāji. Uz lielā ekrāna viņš redzams teju 20 filmās. Viņš filmējies trīs Jāņa Streiča filmās – "Likteņdzirnas" (1997), "Vecās pagastmājas mistērija" (2000) un "Rūdolfa mantojums" (2010), trīs Aigara Graubas kino darbos – "Baiga vasara" (2000), "Rīgas sargi" (2010) un "Nameja gredzens" (2018). Skrastiņš redzams arī divās Latvijas simtgades programmas filmās – Ināras Kolmanes "Bille" (2018) un Dāvja Sīmaņa "Tēvs Nakts" (2018) galvenajā – ebreju glābēja Žaņa Lipkes – lomā.
No jaunākajiem kino darbiem jāpiemin daudzsēriju mākslas filmas "Pansija pilī" (2024) un "Emīlija. Latvijas preses karaliene" (2021), kurā aktieris atveidot mistikas apvīto pareģi un fotogrāfu Eiženu Finku, kā arī Dāvja Sīmaņa "Marijas klusums" (2024), kurā Skrastiņš redzams revolucionāra un komunista Jēkaba Petersa lomā.
Tāpat aktieris filmējies vairākos televīzijas seriālos, tai skaitā ilggadīgajā "ziepju operā" "Ugunsgrēks", dzimtas sāga "Likteņa līdumnieki" un attiecību komēdijā "Saldais pārītis".
Par savu kino debiju – Beisku filmā "Likteņdzirnas" – Skrastiņš saņēmis Nacionālo kino balvu "Lielais Kristaps".
2020. gadā izdevniecība "Zvaigzne ABC" laida klajā Līvijas Dūmiņas biogrāfisku grāmatu "Artūra Skrastiņa Spogulija". Savukārt par grāmatas tapšanu teātra trupa "Kvadrifrons" radīja izrādi – dokumentālu fikciju "Artūrs Skrastiņš nedrīkst būt noguris".
2015. gadā Skrastiņam tika piešķirts IV šķiras Triju Zvaigžņu ordenis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
