Šī gada 17. decembrī 65. dzimšanas dienu svin Latvijas Nacionālā teātra režisore un aktrise Ināra Slucka. Sveicot mākslinieci, "Delfi" sadarbībā ar Latvijas Nacionālo arhīvu aicina ieskatīties digitālajā krātuvē "Redzi, dzirdi Latviju!" un iepazīties ar atsevišķiem mākslinieces dzīves un radošās darbības mirkļiem, kā arī aplūkot foto no dažādām izrādēm un notikumiem.
Ināra Slucka dzimusi 1959. gada 17. decembrī Saldū. 1982. gadā kopā ar Daci Bonāti, Jāni Reini, Daini Porgantu un citiem absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Teātra mākslas nodaļas Drāmas teātra aktieru kursu. Pēc diplomdarbu izrādēm presē varēja lasīt, ka "priekšstatam par mūsdienu modernās sievietes tipu šajā kursā visvairāk atbilst Ināra Slucka – gan ar savu ārējo veidolu, gan lomās atklātajām rakstura iezīmēm – enerģiju, izlēmību, gribasspēku un stingru raksturu" ("Padomju Jaunatne", Nr. 153, 10.08.1982.).
Kopš Ilonas lomas izrādē "Alberts" 1983. gadā Ināra Slucka ir Andreja Upīša Latvijas PSR Valsts akadēmiskā drāmas teātra – no 1988. gada Latvijas Nacionālā teātra – štata aktrise, kura uz skatuves iejutusies vairāk nekā 50 dažādos tēlos. Pēc režijas maģistra grāda iegūšanas 2006. gadā pati iestudē ne tikai teātra izrādes, bet arī operas Latvijas Nacionālajā operā un baletā ("Vilkaču mantiniece", "Dauka", "Manona Lesko", "Turaidas Roze").
Līdztekus profesionālajai darbībai teātrī filmējusies arī kinofilmās un seriālos. Pirmā loma, kura atklāja Ināru Slucku kā talantīgu kinoaktrisi, bija vecākā leitnante Astra Lejiņa Jāņa Streiča filmā "Tikšanās uz Piena ceļa" (1985). Savukārt par darbu Tālivalža Margēviča filmā "Pūķa ola. Sātanisks stāsts" (1996), kas uzņemta pēc Regīnas Ezeras stāsta motīviem, Ināra Slucka 1996. gadā saņēma starptautiskā filmu festivāla "Baltijas pērle" balvu kā labākā kino aktrise.
Savukārt Latvijas Nacionālā teātra mājaslapā par viņu rakstīts sekojošais: "Savās izrādēs veiksmīgi savieno teātra un kino lomās gūto pieredzi, sintezējot abu žanru elementus un vizuālajam risinājumam pievēršot īpašu uzmanību. Darbā ar aktieri tiecas pēc kinematogrāfiska patiesuma lomas uzbūvē katrā konkrētajā darbības mirklī, izvairoties no jebkādas teatralitātes un biezākiem lomas "triepieniem". Ināras Sluckas pašas kā personības iezīme ir izkopta gaume un garīgs nemiers, ko tad arī viņa īsteno teātra izrādēs, meklējot dramaturģiskajā materiālā provokatīvi aktuālo niansēs un ietērpjot to nevainojami nostrādātā formā."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
