NT jaunās sezonas atklāšanas iestudējums "Leo. Pēdējā bohēma" atgādina dzīvo gleznu kolāžu, kas mūzikla formātā uz pāris stundām ieved talantīgā gleznotāja Leo Kokles dzīvē. Scenogrāfijā lielā klāstā izmantotas mākslinieka gleznu reprodukcijas, radot iespaidu, ka atrodamies muzejā, kurā atdzīvojušās gleznas naktī dzīvo savu dzīvi. Iestudējums uzrunā ļoti emocionāli - nevar nejust, ka izrādes veidotājiem, bet jo īpaši maestro Raimondam Paulam, darbs pie tā bijis ļoti personīgs un svarīgs.

Vērtējums:

Nakts un dienas jeb reālās dzīves un gleznu realitātes attiecības savdabīgi uzsvērtas izrādes sākuma daļā: epizodes no Leo Kokles bērnības izgaismotas vairāk melnbaltā krāsu gammā, bet brīdī, kad skatuve jeb "gleznu krātuve" piepildās ar aktieru iemiesotiem tēliem no mākslinieka veidotajiem portretiem, viss spēles laukums šķiet kā viskrāšņākā gleznotāju palete (scenogrāfs Aigars Ozoliņš, gaismu mākslinieks Igors Kapustins). Varbūt tas salīdzināms ar klasisko citātu par īsto dzīvi uz skatuves no Vijas Artmanes& Džūlijas Lambertes "repertuāra": šajā gadījumā īstā dzīve ir gleznās jeb mākslā. Vēl vairāk šo patiesību apliecina Raimonda Paula klātbūtne uz skatuves visu izrādes laiku. Kā savulaik Leo Kokle bija veidojis Raimonda Paula portretu gleznā, tā šodien maestro kopā ar režisoriem Edmundu Freibergu un Ināru Slucku veidojuši skatuves gleznu par dvēselē dziļi nelaimīga mākslinieka likteni.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit