Vērtējums:
Vēl vairāk spēli uzsver šķietami minimālistiskā scenogrāfija ar ierobežoto rekvizītu skaitu. Mēģinājumos aktieri ļāvās fantāzijai, izmantojot jebkuras sadzīves detaļas. Ja nemaldos - tieši Kaspars Znotiņš uz kādu mēģinājumu bija atnesis santehnikas caurules, bet vizināšanos pa Venēcijas ūdeņiem ieteica atrisināt ar noliktavu paletēm, kas brīvi pārvietojamas uz mazajiem ritenīšiem. Tā izrādē nu redzams, ka dažāda izmēra caurules "spēlē" gan ieročus (tai skaitā lielgabalus un zobenus), taures, čūskas, kokteiļsalmiņus, noklausīšanās ierīces utt. Resnākās "trubas" tiek pat stutētas šķēršļu joslai izveicības un lokanības treniņam, kamēr tekstuāli šajā ainā Jago meģina Otello iedēstīt greizsirdības pirmās sēklas. Tāpat šajā ainā, žonglējot ap caurulēm, abi vīrieši caur uzvedību nodemonstrē savu tābrīža patieso attieksmi pret savām sievietēm: Otello pat ne drusciņ neļaunojas, kad Dezdemona vairakkārt sagāž trauslo būvi, kamēr Jago par tādu pašu gājienu savu Emīliju varētu arī iekaustīt.