"Vairākas reizes, dziedot, zālei jautā aktieri. Jautājumu var uzskatīt par retoriski un pat par bezjēdzīgu, ja vien to neuzdotu latvieši. Kirila Serebreņņikova "Mirušo dvēseļu" iestudējums Latvijas Nacionālajā teātrī tieši tādēļ ieguvis nedaudz politisku nokrāsu. Viņu Gogolis aizskrēja bez pauzēm, lielā ātrumā un bez starpbrīža - Čičikova vizītes pie muižniekiem uzslāņojas viena otrai bez īpašiem noslēpumiem: publikas acu priekšā aktieri pārģērbjas, mainās lomām. Ainas veidotas asprātīgi, smalki un ar humoru. "Mirušās dvēseles" varētu nosaukt par formālu iestudējumu (daudz spēles momenta ar priekšmetiem, etīdes, gegi), traģifarss, kur farss viegli uzvar pār komēdiju... Tomēr! Latviešu jauno aktieru spēle nav formāla, tā ir dziļa un tajā pat laikā apburt ar apbrīnojamu vieglumu. ...Visas lomas izpilda vīrieši latviešu valodā, tikai liriskās atkāpes skan krieviski ar baltiešu akcentu. Aktierspēle - žilbinoša, visi ir spoži, bet īpaši gribas izcelt Čičikova (K.Zvīgulis), Maņilova (G.Grasbergs), Korobočkas (J.Lisners) un Nozdreva (A.Kaimiņš) tēli," raksta Marina Raikina.
Par izrādi medijos parādījušās arī citas atsauksmes.
Kultūras portāla "Openspace.ru" (18.11.2010.) recenzente Marina Šimadina rakstā "Serebreņņikovs un Gočevs festivālā N.E.T." atzīmē: "Kirils Serebreņņikovs savā Rīgas iestudējumā mēģinājis paskatīties uz krievu klasiku no malas. Viņa Čičikovs - tipisks eiropietis, pieklājīgs, akurāti safrizēts, tīrīgs. Viņš nepārtraukti tīra rokas ar kabatlakatu, nēsā elegantu kostīmu. ... Šķiet, vistrāpīgākā izrādes aina ir bābu valstības skats pie Korobočkas, jo visas lomas izrādē spēlē vīrieši.
... Galvenais izrādes fokuss ir režisora piedāvātais princips - Čičikovs pats nekur nebrauc, muižnieki paši ierodas pie viņa, kas ir ieslēgts dīvainā koka kastē. Tiem, kas nesaprot uzreiz, režisors beigās saka priekšā, uzliekot uz skatuves dažus zārkus."
"Izcila izrāde. Kā piemiņa tiem, kas zuduši vai paši nolēmuši sevi iznīcībai un paši sevi norakuši, kā piemiņai par bandītiem un blēžiem, kas izvēlas sev tādu karjeru un paši paraksta sev nāves spriedumu, jo ir vienkārši idioti - neaudzināti un nemācīti. Un izrādē ir nelabais, kas uzdot toni ballē - viņš ir gan līgava, gan līgavainis, viņš spēlē bungas, diriģē, viņš ir visur... Ļoti dziļa izrāde un sāpīga reizē. Nekad un neviens man nav licis tā paskatīties uz šo Gogoļa darbu," par "Mirušo dvēseļu" iestudējumu saka leģendārā krievu aktrise Lija Ahedžakova.
2010. gada festivāla tēma - "staging abroad... .:" festivāla programmā ietilpst izrādes, kuras režisori iestudējuši ārpus savām dzimtajām zemēm. "Kas notiek, ja izrāde tiek iestudēta citā zemē, kurā aktieri runā nepazīstamā valodā un cilvēki dzīvo atšķirīgā sociālajā sistēmā?" par 2010.gada festivāla koncepciju rakstīts N.E.T. mājas lapā.
Festivāla laikā Maskavas publikai šogad rāda Kirila Serebreņņikova "Mirušās dvēseles", krievu režisora Ivana Viripajeva izrādi "Deli deja", kura iestudēta Varšavā, Alvja Hermaņa izrādi "Pēdējos kaimiņus", kas iestudēta Minhenes teātrī "Kammerspiele", franču režisora Ērika Lakasāda izrādi "Tēvoci Vaņu", kas iestudēts Viļņas pilsētas teātrī ar Oskara Koršunova aktieriem. Festivāla laikā maskavieši redzēs arī "Palātu Nr.6", kuru Berlīnes "Das Deutsche Theater" iestudēja bulgārs Dimitrijs Gočevs, kā arī variāciju par "Ķiršu dārzu", kuru Viļņā iestudēja soms Kristians Smeds u.c. Festivāla noslēgumā - ungāru režisora Viktora Bordo izrāde "Stunda, kad mēs neko nezinājām viens par otru", kuru viņš iestudēja Grācas Dramatiskajā teātrī.
Festivāls N.E.T. pirmo reizi notika 1998 gadā, tā pamatmērķis - popularizēt laikmetīgo mākslu. Šobrīd festivāls ir viens no centrālajiem Maskavas teātra dzīves notikumiem līdzās tādiem festivāliem, kā A.Čehova Starptautiskais teātra festivāls un "Zelta Maska". Jau daudzus gadus ir viens no centrālajiem teātra notikumiem Maskavā. Festivāla N.E.T. programmu sastāda divi festivāls mākslinieciskie direktori, teātra kritiķi Marina Davidova un Romāns Dolžanskis. Festivāla skatītājs - ekonomiski un radoši aktīva jaunatne, Maskavas augstskolu studenti, aktieri, režisori, mākslinieciskās elites pārstāvji.
"Mūsu mērķis ir parādīt to, kāds var būt teātris: smalks un emocionāls, cietsirdīgs un bailes iedvesošs, labi izrēķināts un tehno-eletrkonisks. Mēs izvēlamies izrādes, kas ir dažādas pēc formas, bet vienotas pēc realizācijas - augsta līmeņa Eiropas profesionālo teātri," par festivālu saka tā rīkotāji.
Latvijas Nacionālajā teātrī izrāde "Mirušās dvēseles" tika iestudēta pagājušajā sezonā. Režisora, aktieru un mūzikas autora sniegums ir izvirzīts piecām nominācijām Latvijas teātru balvai "Spēlmaņu nakts" - 2009./2010. gada dramatiskā izrāde; Kirils Serebreņņikovs - gada režisors un gada kostīmu mākslinieks; Aleksandrs Manockovs - gada muzikālās partitūras autors dramatiskajai izrādei; Mārtiņš Brūveris - gada aktieris otrā plāna lomā. Spilgtais satīriskais romāns par Čičikova braucienu pēc mirušām dvēselēm, savā ceļojumā iepazīstoties ar visneticamākiem krievu muižnieku tipāžiem, ir darbs, kurā režisors vēlas saglabāt Gogolim tik raksturīgo aizkustinošo mīlestību uz cilvēku, tā rakstura īpatnībām un vājībām. Izrāde ir aicinājums paskatīties uz notiekošo un sevi ar labsirdīgu ironiju.
Tuvākā izrāde Rīgā - 10.decembrī.
Inga Vasiļjeva,
NT sab.att.vad.,
29276111, vinga@ml.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!