Pirmo reizi pie Jaroslava Hašeka darba "Krietnā kareivja Šveika dēkas pasaules karā" dramatizējuma latviešu teātrī 1928. gadā. ķērās Eduards Smiļģis drīz pēc romāna tulkojuma latviešu valodā. 13. jūnijā pirmizrādi piedzīvoja izrāde "Šveiks dzīvo sveiks!". Galvenā loma tika uzticēta aktierim Augustam Mitrēvicam, kurš, kā uzsver muzeja speciāliste, bijis viens no retajiem latviešu teātra aktieriem – traģikomiķiem. Tāpēc toreizējā Šveika tēls atšķīries no vēlākajiem izteikti komiskajiem tipāžiem. Turklāt šis iestudējums latviešu teātra vēsturē iegājis kā pirmā izrāde, kurā tika izmatoti kino kadri.
Tā paša gada novembrī pie skatītājiem nonāca iestudējums "Šveiks frontē". Arī šajā iestudējumā krietnā kareivja lomu atveidoja Augusts Mitrēvics. Aktieris vēlāk jau Otrā Pasaules kara laikā emigrēja no Latvijas uz ASV, kur pavadīja atlikušo dzīves daļu.
Otro reizi "Šveikam" Smiļģis ķērās klāt jau padomju gados, Dailes teātrī iestudējot Valda Grēviņa dramatizējumu. Toreiz Šveika lomai gatavojās divi aktieri – Eduards Pāvuls un Gunārs Placēns. Pāvuls tobrīd jau bija atveidojis vairākas spožas lomas, tomēr izrādījās, ka laikmetam un tā brīža vēlamajam Šveika tēlam viņš nav atbilstošs. Vienīgo reizi Pāvuls Šveiku nospēlēja pieņemšanas izrādē, tā pieņemta netika un aktieris no lomas atteicās. Savukārt Gunāram Placēnam Šveika tēls kļuva par mūža lomu un firmas zīmi, bet pati izrāde ir visu laiku populārākais Hašeka darba iestudējums Latvijas teātros. 1961. gadā tapušais iestudējums tika spēlēts līdz 1976. gadam, kopumā skatītājiem parādot 161 izrādi.
1977. gadā atklāja Dailes teātra jauno ēku, Brīvības ielā 75. Sākotnēji tautā tik iemīļoto iestudējumu bija plānots pārcelt uz jauno skatuvi, taču pirms pārcelšanās ugunsgrēkā bojā gāja izrādes dekorācijas un "Šveiks" atjaunots netika.
1974. gadā "Šveiks" tika iedzīvināts Leļļu teātrī. Izrādi veidoja režisors Arvīds Cepurītis, titulloma tika uzticēta aktierim Egonam Maisakim (vēlāk Šveiku spēlēja arī Kārlis Kupčs), bet pārējās lomas – Pāvila Šēnhofa veidotajām lellēm. Šis iestudējums arīdzan bija publikas mīlēts un iecienīts, taču daudz ilgāk par pašu izrādi nodzīvojušas tās dziesmas – Ivara Vīgnera mūzika un Jāņa Petera teksti, kas kļuvuši par īstām leģendām. 1975. gadā Leļļu teātrī tapa iestudējuma otrā daļa "Šveiks frontē", tāpat ar Egonu Maisaku galvenajā lomā.
Nākamais "Šveika" iestudējums tapa 1986. gadā Liepājas teātrī, ko, papildinot iepriekšējos dramatizējumus, veidoja režisors Valdis Lūriņš, bet titulloma tika uzticēta aktierim Jānim Kuplajam. Arī šajā reizē īpaša nozīmē tika piešķirta izrādes muzikālajam skanējumam, kas izrādi padarījusi visai huligānisku – iestudējumam oriģināldziesmas rakstīja Kaspars Dimiters, kuras šobrīd var noklausīties krustaskola.lv
1998. gadā – 37 gadus pēc Smiļģa leģendārā iestudējuma, "Šveiks" atkal tika iestudēts Dailes teātrī un kļuva par īstu kases grāvēju. Krietnā kareivja tēlā iejutās aktieris Artūrs Skrastiņš, bet īpaša loma izrādē bija grupai "Prāta vētra" un Renāram Kauperam kā Šveika otrajam es. Izrādē izpildītās Valta Pūces dziesmas folklorizējušās un ir populāras joprojām. Otrs iestudējums "Šveika jaunās dēkas" tapa 2000. gadā, tomēr ik grandiozus panākumus kā pirmā daļa tas neguva. Galveno lomu režisors Kārlis Auškāps atkal tika uzticēja Artūram Skrastiņam, tikai šoreiz no latviešu popmūzikas skatuves tika piesaistīta grupa "Labvēlīgais Tips", kas kā štāba orķestris izpildīja Valta Pūces sacerētās dziesmas. Izrādē piedalījās Smiļģa iestudējuma Šveiks Gunārs Placēns, bet epizodiska loma bija uzticēta pat žurnālistam Kārlim Streipam.
Valmieras teātrī Hašeka romāna pirmo daļu dramatizējis un skatuves versiju veidojis režisors Varis Brasla, bet jaunu oriģinālmūziku sarakstījis Emīls Zilberts, sadarbojoties ar 1974. gada "Šveika" hītu autoru dzejnieku Jāni Peteru.
Izrāde, kurai dots apakšvirsraksts "paraugs izdzīvošanai trakos laikos", top kā krāšņa raksturu un notikumu mozaīka, kuru kopā saturēs Tālivalža Lasmaņa Šveiks. Pārējie tēli būs gluži kā izkāpuši no Jozefa Ladas ilustrētās Hašeka grāmatas: pārsmalcinātais meitu ģēģeris virsleitnants Lukašs (Mārtiņš Meiers), neglābjami sentimentālais feldkurāts Kacs (Januss Johansons), kurš pat karalauka altāri spēj nodzert, nevaldāmi stulbais leitnants Dubs (Arnolds Osis), bezcerīgais rīma Baluns (Juris Laviņš) un daudzi citi Austroungārijas impērijā sastaptie karavīri un viņu draudzenes.
Tuvākās izrādes - 4. un 21. aprīlī plkst.18.30, 15. un 22. aprīlī plkst.13:00.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!