Izrādes apskats: Jasmīns. Latvija
Kad Līgas Zelģes Jasmīne Valtera Sīļa iestudētajā izrādē runā par to, ka savas dzimtas māju nepametīs ne par kādu cenu un fonā caur mājas logiem redzami Vecrīgas torņi, saprotu, ka Nacionālā teātra sezonas atklāšanas izrādi "Jasmīns. Pārdaugava" var piedzīvot arī kā stāstu par vēlmi nenodot. Nenodot savas mājas, savas saknes, savu mīlestību un savus sapņus…

Vērtējums:

Nav daudz dramaturgu, kuri savas lugas uz teātru skatuvēm redz iestudētas vairākkārt. Inga Ābele ir tas laimīgais gadījums, kad lugām nepārmet īpašu sadomātību, samocītas konstrukcijas un saštukotus tēlus. Acīmredzot, Ābeles dramaturģija sevī slēpj pietiekami lielus bezdibeņus, lai režisori atkal un atkal no jauna ķertos klāt viņas lugām. 2003. gadā Viesturs Kairišs ar Ābeles "Jasmīnu" atklāja savu jaundibināto neatkarīgo teātri "United Intimacy," pēc kuras notika neparasta viļņošanās diametrāli pretēju viedokļu sadurē - ir vai nav UI ar savu iestudējumu pārkāpis kādas ētikas un estētikas robežas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!