Fēlikss Deičs Valmieras teātrī iestudējis Čehova 'Mežaini'

”Mežainis” ir luga, kas atrodas it kā krustcelēs – tajā ir sulīgi tēli, kas raksturīgi krievu dramaturģijai 19.gadsimta vidū un humora pilna noskaņa, taču jūtamas arī ”jaunās drāmas” iezīmes un zemtekstu bagātība, ko dramaturgs noslīpē vēlāko gadu darbos. Feliksam Deičam šis ir trešais Čehova iestudējums – ”Ivanovs” (1997) saņēma Latvijas teātra Gada balvu, bet ”Trīs māsas. Versija” (2007) ar panākumiem tika spēlēta vairākas sezonas.

”Šī luga man ir ļoti tuva, jo tajā atklājas jaunā Antona Čehova gaišais, pagaidām dziļu sāpju neskartais, bet jau pietiekami asredzīgais talants,” stāsta izrādes režisors Felikss Deičs. ””Mežainis” ir pirmais attālais ”Tēvoča Vaņas” variants. Tajā Čehovs ir apzināti turpinājis Aleksandra Ostrovska dramaturģiskās tradīcijas ar krāsainiem raksturiem, bagātīgu sadzīvisko faktūru, ironisku, taču ne sarkastisku skatu uz pasauli. Tomēr lugā jau parādās dziļas traģikas uzplaiksnījumi.”