Mākslinieces izvadīšana plānota no teātra, taču precīzāka informācija par izvadīšanas laiku un norisi tiks sniegta pēc Jaunā gada, sacīja Rimšēviča.
Velta Līne dzimusi 1923.gada 28.augustā Rīgā, strādnieka Mārtiņa Līņa un mājsaimnieces Annas Līnes ģimenē.Viņas vīrs bija pazīstamais aktieris un režisors Gunārs Cilinskis, bet dēls - aktieris Aigars Cilinskis. Intervija žurnāla „Leģendas" 2011.gada oktobra numurā māksliniece atzina: „Neviens cilvēks nevar būt vientulīgāks par mani. Pazaudēju vīru, arī vienīgo dēlu".
Aktrise saņēmusi visus nozīmīgākos Latvijas valsts apbalvojumus par savu darbu, ieskaitot Triju Zvaigžņu ordeni un "Spēlmaņu nakts" balvu par mūža ieguldījumu, bet 2002./2003.gada sezonā - "Spēlmaņu nakts balvu" kā labākā dramatiskā teātra aktrise par Fainas Raņevskas lomu "Divās sirdīs".
Latvijas Nacionālajā teātri viņa darbojās no 1946.gada.
Kopš 2008.gada šī teātra Ceļojošai balvai pievienojies arī Veltas Līnes gredzens, ko saņem labākā aktrise - mīlētāja.
Māksliniece tiek raksturota kā latviešu teātra dzīvā leģenda, sievietes mīlestības apliecinātāja un izteicēja gan traģēdijā un drāmā, gan komēdijā.
Viņas lomu klāstā ir gandrīz visas latviešu un pasaules klasiskās dramaturģijas skaistākās sieviešu lomas - Kristīne Rūdolfa Blaumaņa "Ugunī", Larisa Aleksandra Ostrovska "Līgavā bez pūra", Zenta Viļa Lāča "Zvejnieka dēlā", Bērziņu Liena Andreja Upīša "Zaļajā zemē", Nora Henrika Ibsena "Leļļu namā", Katarīna Viljama Šekspīra "Spītnieces savaldīšanā", Dezdemona "Otello", Ofēlija "Hamletā", Elvīra Maksa Friša "Santakrusā".
Kino vēsturē Līne iegājusi ar tādām lomām kā Biruta Aže Aleksandra Ivanova filmā "Mājup ar uzvaru" (1947), Ilze Līduma Leonīda Lukova filmā "Uz jauno krastu" (1955), Māsa Beatrise Andas Neretnieces un Māra Rudzīša filmā "Pieviltie" (1961), Jankas māte Neretnieces filmā "Vārnu ielas republika" (1970), Ilze Oļģerta Dunkera filmā "Klāvs - Mārtiņa dēls", kā arī Zelmas lomu viņa filmā "Cīrulīši" (1980) un Indrānu māte Gunāra Cilinska filmā "Indrāni" (1991).
Valsts prezidents Andris Bērziņš izsaka visdziļāko līdzjūtību Līnes tuviniekiem, Latvijas Nacionālā teātra saimei un visai Latvijas teātra sabiedrībai skatuves mākslas leģendu, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieci, izcilo aktrisi Līni mūžībā aizvadot.
"Mūsu atmiņās Velta Līne vienmēr paliks kā spilgtu raksturlomu tēlotāja. 60 gadu laikā uz skatuves viņa bija gan Katarīna un Ofēlija spēlējot Šekspīra lugās, gan Anna Karēņina, gan Žanna d'Arka, gan arī Blaumaņa Indrānu māte. Velta Līne bija viena no izcilākajām Latvijas skatuves karalienēm. Līdz ar viņas aiziešanu mūžībā ir noslēdzies vesels teātra paaudzes laikmets," portāls "Delfi" uzzināja Valsts prezidenta Preses dienestā.
Teātra mākslas cienītāju piemiņā paliks viņas nezūdošā degsme uz savas dzīves lielāko aicinājumu - teātri. Aktrises spilgtais, radošais mūžs un izcilais lomu tēlojums Latvijas teātra vēsturē ir ierakstīts zelta burtiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
