DSC_2292
Pirms izrādes pārlapojot "Venēcijas tirgotāja" tekstu, prātā pavīdēja doma, ka režisora uzmanības fokuss varētu būt vērsts uz Antonio un Šeiloka konfliktu, kurā saduras divas atšķirīgas kultūras, jo tā taču ir viena no sāpīgākajām mūsdienu problēmām ne vien Eiropā, bet visā pasaulē. Jaunajiem šodien patīk sevi pieteikt ar tādiem acīmredzamu problēmu izcēlumiem klasiskos tekstos, kas paspilgtinātā formā it kā apliecina viņu vērīgumu un spēju skatīties uz apkārt notiekošo plašākā mērogā. Tūlīt gan būtu arī jāpiebilst, ka pagaidām viņiem vēl reti izdodas pateikt kaut ko būtisku vai dziļāk apjēgtu par to sabiedrības dzīves fenomenu, ko paši ar tādu entuziasmu ir izvilkuši rampas ugunīs.

Vērtējums:

Ja pārlūkojam pēdējā laika Šekspīra lugu adaptācijas – "Makbets" (rež. N. Griestiņš), "Makbets. Mono" (rež. E. Seņkovs), "Hamlets" (rež. R. Suhanovs), tad liekas mazliet satraucoša šī mūsdienīgi vienkāršotā motīvu pielāgošanas tendence atvieglinātai uztverei, bet no otras puses, varam sevi mierināt ar domu, ka tā ir likumsakarīga režisoriskās tapšanas un pieredzes uzkrāšanas procesa sastāvdaļa.

Uldis DumpisLatvijas Nacionālais teātrisIzrādes apskatsAiks Karapetjans

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit