Džilindžeram pasniegs Eduarda Smiļģa balvu  (42)

Smiļga balva, ko šogad saņems Džilindžers, pēdējo reizi tika pasniegta 2005. gadā režisorei Mārai Ķimelei. Iepriekš to saņēmuši arī tādi režisori kā Oļģerts Kroders (2004.), Alvis Hermanis (2003.), Felikss Deičs (1996.), Pēteris Pētersons(1993.), Harijs Liepiņš, Roberts Zēbergs (1990.) un Voldemārs Zandbergs (1988.).

"Manas personīgās simpātijas vīriešiem mākslā pieder tipiem, kas regulāri piesārņo aiz sevis kultūras telpu," tā par savu kolēģi un režisoru saka aktieris Ģirts Ķesteris. "Tas izraisa paniku sentimentālās dogmatiķēs, bet to ir viegli pārdot un tajā ir labi dzīvot – kaut vai īstermiņā. Vismaz vienā ziņā Džilindžers ir klišejisks – viņš raud banālās melodrāmās. Viņš ir neciešami elegants, bērnišķīgi prognozējams. Mūsu laulība ar Džilindžeru ik pēc pieciem gadiem piedzīvo dziļu krīzi, bet kaislība ik pa brīdim mūs noved gultas vienā pusē," pauž aktieris.

"Dž.Dž.Džilindžers ir neviennozīmīga un ārkārtīgi savdabīga parādība latviešu teātrī. Ar savu repertuāra izvēli un publiskajiem izteikumiem iemantojis skandālista reputāciju, savu 15 režisoriskās darbības gadu laikā Dailes teātrī viņš ir pierādījis, ka viņam ir pa spēkam iestudējumi visdažādākajos žanros – drāmas, komēdijas, rokoperas, mūzikli, bērnu izrādes. Dž.Dž.Džilindžers ir neticami ražīgs režisors, kurš iestudējis jau vairāk nekā 60 izrādes – pamatā Dailes teātrī, kā arī Nacionālajā teātrī, Liepājas teātrī un Maskavas Puškina teātrī. Šogad viņš iestudēs izrādi arī Valmieras Drāmas teātrī," tā par režisoru, pamatojot viņam piešķirto balvu, raksta Teātra darbinieku savienība, informējot, ka balvu kandidātus iesniedz Latvijas profesionālie teātri, bet balvu laureātus nosaka LTDS valde aizklātā balsojumā.

Svētku pasākumā Lilitas Bērziņas balvu saņems Jaunā Rīgas teātra aktrise Guna Zariņa.

Režisore Māra Ķimele par viņu saka: "Guna Zariņa var nospēlēt pilnīgi visu, sākot ar mazu bērnu un beidzot ar smieklīgu vecenīti, no smalkas mīlētājas līdz visnegaidītākajam rakstura pavērsienam jebkurā lomā. Var strādāt jebkurā žanrā, sākot ar komēdiju un beidzot ar grieķu traģēdiju. Var izpildīt jebkuru fizisku uzdevumu, veikt akrobātiskus elementus un braukt ar mašīnu. Jebkuru vokālo uzdevumu veic labā līmenī – aktrise bez robežām."

Guna Zariņa ir absolvējusi Tautas Kinoaktieru studiju (1992.g.), pedagogu - Ainas Matīsas un Arnolda Liniņa vadībā (1992.g.), darbojusies Bērnu teātrī un Jauno Kinoaktieru studijā. Studējusi Sanktpēterburgas Teātra mākslu akadēmijas Aktiermeistarības katedrā (prof. V. V. Petrova meistardarbnīca, 1992–1996) un Skatuves runas katedras aspirantūras neklātienē, kā arī Silvijas Radzobes vadītajā Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes teātra kritikas kursā (1991–1992).
1997. gadā Latvijas profesionālo teātru skatē apbalvota par spilgtāko debiju skatuves mākslā, bet 2007. gadā saņēmusi "Spēlmaņu nakts" balvu kā labākā aktrise par lomu izrādē "Latviešu mīlestība" un Alises Budļevskas lomu izrādē "Tas notika ar viņiem" Jaunajā Rīgas teātrī.

Savukārt Harija Liepiņa balvu šogad pasiegs Jaunā Rīgas teātra aktierim Gundaram Āboliņam.

Režisore Māra Ķimele: "Gundars Āboliņš ir šarmants aktieris ar brīnišķīgu humora izjūtu un nenoliedzami – publikas mīlulis kā Latvijā, tā Eiropas teātros."

"Skatos un priecājos, kā mans "limuzīna" puika izaudzis – kļuvis par īstu vīru un vienu no Jaunā Rīgas teātra stūrakmeņiem," par Gundaru Āboliņu saka Nacionālā teātra aktieris Uldis Dumpis.

Gundars Āboliņš ir absolvējis Tautas Kinoaktieru studiju(1978.g.), Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, specialitātē – dramatiskā teātra un kino aktieris (1982.g.), no 1964. gada gada aktīvi darbojies Radioteātrī un vadot radio raidījumus. Spēlējis gan Dailes, gan bijušajā Jaunatnes teātrī.

Savas līdzšinējās aktiera karjeras laikā, strādājot gan Jaunajā Rīgas teātrī, gan ārpus Latvijas, saņēmis vairākus apbalvojumus: 2006.gadā "Spēlmaņu nakts" balu "Gada aktieris" par Soņas lomu izrādēs "Soņa" un "Ledus.Kolektīva lasīšana ar iztēles palīdzību Rīgā", rež. A.Hermanis, JRT; 2007.gadā; balvu "Labākais aktieris" par Soņas lomu izrādē "Soņa", (rež. A.Hermanis,JRT) Starptautiskajā teātra festivālā "Kontakt" Toruņa, Polijā un "Preses simpātiju balvu" par Soņas lomu izrādē "Soņa", (rež. A.Hermanis,JRT) Starptautiskajā mazo skatuves teātru festivālā Rijekā, Horvātijā; 2012.gadā "Spēlmaņu nakts" Skatītāju simpātiju balvu "Gada aktieris" par Oblomova lomu izrādē "Oblomovs", rež. A.Hermanis, JRT; Slepenā labvēļa balvu "Gada jūsma".

Baleta mākslā Helēnas Tangijevas – Birznieces balvu saņems LNO baleta mākslinieks, pedagogs un vadošais baleta repetitors Modris Cers.

"Modris Cers ir viens no ilggadējiem baleta pedagogiem - repetitoriem, kas savu skatuvisko pieredzi un profesionālās zināšanas jau turpat 50 gadus dāsni sniedz topošajiem un esošajiem baleta māksliniekiem. Viņa vadībā savu māksliniecisko karjeru veidojuši daudzi šodien atzīti baleta mākslinieki, starp kuriem būtu minami Inese Dumpe, Andrejs Rumjancevs, Elza Leimane - Martinova, Raimonds Martinovs, Aleksejs Avečkins, Baiba Kokina u.c. Saņemot Helēnas Tangijevas - Birznieces balvu gribas novēlēt arī turpmāk nezaudēt darba sparu un radošumu šai skaistajā un gaistošajā dejas mākslā!" tā par mākslinieku saka bijusī LNO soliste Gunta Bāliņa.

Modris Cers beidzis Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu, mācījies pie T. Vītiņas, Artura Ēķa, V. Bļinova, I. Koškina. Beidzis Maskavas Valsts teātra mākslas institūta pedagodu repetitoru kvalifikācijas celšanas kursus (1987), mācījies pie A. Meserera un M. Semjonovas. LNO baleta solists (1963-1986), repetitors no 1977. gada, LNO baleta trupas vadītājs (1990-1992), RHV pasniedzējs (1973-1987). Modra Cera nodejoto lomu spektrs bija ļoti plašs, sākot no demī klasikas, klasikas līdz oriģinālhoreogrāfijām.

Kā pedagogs un repetitors ir strādājis ar Latvijas Nacionālā baleta māksliniecisko vadītāju Aivaru Leimani, Latvijas Nacionālā baleta menedžeri Elitu Bukovsku, Aleksandru Rumjancevu, Andreju Rumjancevu, Inesi Dumpi, Zitu Ersu, baleta asociācijas vadītāju Litu Beiris, Genādiju Gorbaņovu, Marianu Butkēviču, Zani Lieldidžu, Viesturu Jansonu, Tatjanu Repinu, Guntu Bāliņu, Helēnu Diņņikovu, Tatjanu Fedoņenko, Aelitu Himelreihu, Artūru Bluku, Jūliju Gurviču, Alekseju Avečkinu, Sergeju Neikšinu, Viktoriju Jansoni, Margaritu Demjanoku, Elzu Leimani, Raimondu Martinovu, Ritu Lukašēviču, Ringoldu Žigi, Viktoru Seiko, Sabīni Guravsku, Baibu Kokinu, Arturu Sokolovu, Juku Mijaki, Zigmāru Kirilko, Jolantu Lubēju, Alisi Prudāni un daudziem citiem baleta māksliniekiem.

Par nopelniem baleta mākslas attīstībā Modrim Ceram ir piešķirts Latvijas Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka goda nosaukums (1976), Triju zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīme (2003) un Latvijas Gāzes balva par mūža ieguldījumu baleta mākslā (2010).

Teātra dienas balvas pasniegšanas ceremonija šogad norisināsies Eduarda Smiļģa Teātra muzejā, 28. martā, plkst.13:00.

Pasākumu vadīs LTDS priekšsēdētāja, Latvijas Nacionālā teātra aktrise Daiga Gaismiņa Šiliņa un Kultūras Akadēmijas rektors, profesors Jānis Siliņš.

Balvas laureātiem pasniegs iepriekšējo gadu balvu ieguvēji: Artūrs Skrastiņš, Inese Kučinska, Lolita Cauka un Vladimirs Cukānovs, kā arī Valsts A/S Latvijas Dzelzceļš pārstāvji.

Teātra dienas balvas tiek pasniegtas jau kopš 1986. gada, kad Eduarda Smiļģa balvu saņēma Eduards Pāvuls, Harijs Liepiņš un Artūrs Dimiters. 1987. gadā pirmo reizi tika pasniegta Lilitas Bērziņas balva aktrisei par izciliem sasniegumiem teātra mākslā un to saņēma Vija Artmane un Astrīda Kairiša. 1996. gadā par izciliem sasniegumiem baleta mākslā Lita Beiris saņēma Helēnas Tangijevas - Birznieces balvu, savukārt 2005. gadā tika iedibināta tradīcija pasniegt Harija Liepiņa balvu aktierim par izcilu, spilgtu aktierdarbu iepriekšējo sezonu laikā un to saņēma Ivars Puga.

Iepriekšējos gadus laureātiem līdzās naudas balvām pasniedza kristāla zvanus, taču sākot ar 2013. gadu, balvu saņēmējiem tiks pasniegtas mākslinieka Māra Šustiņa darinātas goda zīmes- ordeņi.