Saules cirka 'Alegria' - izrāde tiem, kas ir gatavi fantastiskam ceļojumam  (26)

"Alegria" pirmizrādi piedzīvoja 1994. gadā un ir šobrīd vecākā "Cirque du Soleil" jeb Saules cirka programma, ko visā pasaulē noskatījušies vairāk kā 10 miljoni skatītāju. Pirms Rīgas pirmizrādes portālam "Delfi" bija izdevība uz sarunu aicināt šova māksliniecisko direktoru Bruno Darmaņjaku.

Vai Rīga ir "Alegria" pilsēta?

Redzēsim, kā būs šovakar, kā mūs uzņems Rīgas publika (saruna notika pirms šova Rīgas pirmizrādes - aut.), bet "Alegria" ir ļoti cilvēcīgs šovs. Mums nav lielu tehnisku specefektu, lielu platformu, kas paceļas un nolaižas, uguņu un ūdenskritumu. Šova panākumus rada akrobāti, kas rāda cilvēku iespējas, emocijas, ko viņi rada, izraisa un dod.

Arī Rīga tādā ziņā ir ļoti "cilvēcīga" pilsēta. Te nav nomācoši lielu debesskrāpju, Rīga ir ļoti šarmanta, ļoti jauka pilsēta! Ziema ir tikai pārāk aizkavējusies, bet tas cilvēku spēkiem nav maināms. Man bija patīkami pastaigāt pa pilsētu un nomaldīties mazajā ieliņās.

Kā jūs raksturotu "Alegria"?

"Alegria" ir mūsu cirka firmas zīme. Ja kāds nezina, kas ir Saules cirks, šī izrāde ir labs veids, kā iepazīties, ko mēs darām, kādi esam. Tas ir skaists, unikāls šovs.

Kāds, jūsuprāt, ir "Cirque du Soleil" ideālais skatītājs?

Mūsu šovs ir domāts visiem vecumiem - par to var sajūsmināties bērni, viņu vecāki un vecvecāki. Domāju, mūsu ideālais skatītājs ir tas, kurš nāk uz mūsu izrādēm un grib būt izklaidēts, kurš ir gatavs doties kopā ar mums pasakainā, neparastā ceļojumā.

"Cirque du Soleil" šoviem ir ļoti striktas programmas vai arī kāds tomēr var atļauties improvizēt?

Jā, jums taisnība, šis ir ļoti, ļoti, ļoti strikts šovs. Vienīgie, kuri drīkst improvizēt, ir klauni. Viņi ir īsti dumpinieki, viņiem pieder smiekli. Šova otrajā daļā klauni uzaicina uz skatuves kādu no zālē sēdošajiem, iesaistot publiku. Tas nav iepriekš iestudēts, tā vienmēr ir improvizācija, jo mēs nezinām, kā šis cilvēks reaģēs, ko darīs. Bet viss pārējais - mūzika, akrobāti, visas darbības uz skatuves - tas viss ļoti precīzi seko uzveduma plānam un struktūrai. Visam pamatā ir drošības apsvērumi - katram ir precīzi jāzina, ko pārējie darīs, drošības dēļ, jo visi akrobātiskie numuri ir sarežģīti un bīstami, un neviens nedrīksti ne par soli atkāpties no programmas, jo pārējie tam nebūs gatavi un var rasties bīstamas situācijas.

Tiešām "Alegria" ir palikusi nemainīga visus 19 gadus, ko ceļo apkārt pa pasauli?

Protams, nē, ir bijušas nelielas izmaiņas, taču koncepcija ir saglabāta. Stāsts ir tas pats, kas pašā pirmajā izrādē, kostīmu dizains, grims, mūzika. Ar laiku ir paaugstinājies akrobātikas līmenis. Tāpat kā sportā - atkal un atkal tiek laboti rekordi, sportisti kļūst ātrāki, spēcīgāki. Ja paskatāmies 10 gadus vecu "Alegria" videoierakstu un salīdzinām ar šodienas izrādēm - jā, akrobātikas līmenis tagad ir augstāks, jo mēs labāk zinām, kā trenēties, kā pareizi ārstēt traumas, kā atpūsties, kā psiholoģiski strādāt ar akrobātiem.

Lielākās izmaiņas šo konkrēto programmu skāra ne tik sen, 2009. gadā, kad "Alegria" transformēja izrāžu aizvadīšanai arēnās kā pie jums, Rīgā. Līdz tam "Alegria" rādījām savā "chapiteau" jeb cirka teltī, kur skatītāji atrodas ļoti tuvu skatuvei. Uzvedumam, kas notiek arēnās, mainījām skatuves uzbūvi, nedaudz horeogrāfiju, gaismas, lai neviens skatītājs neko nezaudētu. Bet citādi šis ir tas pats stāsts, tas pats uzvedums.

Vārdam "Alegria" spāņu valodā ir vairākas nozīmes - prieks, līksme, taču šajā šovā, tāpat kā citos "Cirque do Soleil" uzvedumos, ieskanas arī skumjas notis. Kāpēc?

Jā, tā ir īpaša "Alegria" nianse. Mēs esam cirks, akrobātika, taču arī tas tiek pasniegts ar lielu aktierisko izteiksmību, caur tēla raksturu. Ir brīži, ko caurstrāvo enerģija, īpaši grupu uzstāšanās, ir momenti, kas ir smieklīgi, un ir brīži, kas ir skumjāki, aizkustinoši. Šis nav tikai cirks, šis ir teātris.

Šova direktors Franko Dragons ir pēc izcelsmes itālis, vai tāpēc "Alegria" ir ir eiropeiska?
"Alegria" darbība notiek iedomātā karaļvalstī, karalis ir miris, un notiek cīņa par varu. No vienas puses ir iepriekšējās, vecās paaudzes pārstāvji, kas bija apkārt karalim, piemēram, vecie putni, kas grib saglabāt varu, un jaunā paaudze no otras puses, kas grib revolūciju, pārmaiņas. Virs skatuves ir stilizēts kupols - tas ir jebkuras oficiālas ēkas simbols, piemēram, karaļa pils vai jebkura valdnieka mītne. Kostīmos un grimā izmantoti baroka elementi, un arī tas piešķir šo itālisko, eiropeisko noti.

Pēc 20 gadiem no "Cirque du Soleil" repertuāra izņēma "Saltimbanco", kas bija pirmais uz Rīgu atvestais Saules cirka šovs, un nu "Alegria" ir kļuvusi par vecāko šobrīd rādāmo izrādi. Cik ilgi tā vēl pastāvēs?

Šobrīd viss vēl ir labi (smejas), šis ir ļoti īpašs šovs, bet nu redzēsim. Mēs nevaram sūdzēties par rutīnu, jo katru dienu mūsu akrobāti dara ārkārtējas lietas. Ja kādam vienreiz izdodas kaut kas īpašs, tas ir vareni, bet viņi to dara katru dienu. Te nekad nekļūs garlaicīgi!

Cirks šodien ir attīstījies un kļuvis par vieglā žanra izklaidi, taču tas ļauj izmantot ļoti dažādus piegājienus - te ir vieta gan komēdijai, gan skumjām, te ir dažādu mākslu apvienojums - kostīmi, mūzika, teatrāla izklaide. Cirks šai ziņā var ļoti daudz ko piedāvāt.

Fotogalerijā: ieskats 'Cirque du Soleil' aizkulisēs