Dārgāko Latvijā uzvesto izrāžu plejāde  (18)

Teātru pārstāvji portālam "Delfi" norāda, ka finansiāli visdārgākās izrādes ierasti esot mūzikli, jo tajos bez aktieriem iesaistās komponisti, mūziķi, libreta autori, dzejnieki un horeogrāfi. Šī iemesla dēļ visdārgākā izrāžu uzvešana ir Latvijas Nacionālajā operā.

Piemēram, jau 2001. gadā par tolaik visu laiku dārgāko izrādi Latvijā tika pasludināta režisora Viestura Kairiša iestudētā V. A. Mocarta "Burvju flauta" (LNO). Tajā tolaik piedalījušies ārkārtīgi daudz solistu, tostarp vairāki no Krievijas, Lietuvas un Igaunijas, bet galvenais gaismotājs bijis no Kanādas. Rezultātā tā izmaksājusi vairāk nekā 100 tūkstošus latu.

Tikmēr Latvijas teātru vidējās izrāžu uzvešanas izmaksas ir daudz zemākas. Piemēram, Latvijas Nacionālā teātra pārstāve Līga Rimšēviča stāsta, ka pēdējo piecu sezonu laikā vidējā izrāžu veidošanas tāme bijusi 13 500 lati. Tajā ietilpst vienreizējie radošās grupas honorāri (režisoram, komponistam, tulkam un citiem), kā arī rekvizītu, kostīmu un izrādes reklāmas izmaksas.

Tāpat katrai izrādei jārēķinās arī ar ekspluatēšanas izmaksām - autoratlīdzībām, ārštata mākslinieku, piemēram, koru dalībnieku algām, pirotehnikas, uz skatuves patērēto ēdienu un dzērienu izmaksām, kā arī dažādas specifiskas tehnikas īri. Kopumā divas trešdaļas no visiem tēriņiem veidojot tieši radošās grupas izmaksas, bet tikai vienu trešo daļu - tehniskās izmaksas.

Izrādās, visdārgākā izrāde Latvijā savulaik uzvesta Liepājas teātrī.

2007. gadā iestudētā uzveduma "Agrā rūsa" honorāros un ražošanā toreiz izlietoti 68 818 lati. Izrāde nospēlēta 46 reizes, un kopumā tās ekspluatācijā izlietoti 131 279 lati, kopējām izmaksām sasniedzot 200 097 latus.

Pēc Elīnas Zālītes romāna motīviem tapušajā izrādē piedalījušies daudzi viessolisti - Uģis Roze, Ance Krauze, Rudīte Būmane, Aija Vītoliņa, Andris Ērglis, kā arī koris "Intis". Tāpat jāņem vērā, ka šajā pirmskrīzes laikā dažādas cenas bija uzskrējušas nesamērīgos augstumos.

Otrā vietā izmaksu ziņā ierindojas Kārļa Lāča, Jāņa Elsberga un Evitas Mamajas veidotais mūzikls Dž. Dž. Džilindžera režijā - "Oņegins".

Šogad pirmizrādi pieredzējusī izrāde Dailes teātrim izmaksājusi aptuveni 50 000 latu. Galvenās lomas uzticētas aktieriem un dziedātājiem - Artūram Skrastiņam (Jevgeņijs Oņegins), Intaram Busulim (Aleksandrs Sergejevičs Puškins), Ievai Segliņai (Tatjana), Artim Robežniekam (Vladimirs Ļenskis) un Ilzei Ķuzulei - Skrastiņai (Olga).

Trešajā vietā savukārt atrodas vēl viena Liepājas teātra izrāde - 2011. gadā iestudētais mūzikls "Pūt, vējiņi!"

Tā uzvešanas izmaksas bijušas 43 138 lati. Ekspluatācijas izdevumos savukārt pagaidām iztērēti 21 120 lati par 38 izrādēm, taču izrāde vēl ir repertuārā.

Kā norāda teātra pārstāve Zanda Borga, izrādes tapšanā piedalās liels radošais ansamblis, kā arī mūzikla vajadzībām izbūvētas vērienīgas dekorācijas un uzšūti kostīmi.

2012. gada "Spēlmaņu naktī" iestudējums saņēma apbalvojumu kā "Gada muzikālā izrāde", horeogrāfe Inga Krasovska tika pie "Gada kustību mākslinieces" balvas, bet komponists Kārlis Lācis – pie specbalvas. Everita Pjata un Agnese Jēkabsone tika nominētas kā "Gada jaunās skatuves mākslinieces" par lomām tieši šajā iestudējumā.

Tikmēr 90. gados dārgākā izrāde bijusi Dailes teātrī uzvestā Raimonda Paula un Māras Zālītes "Meža gulbji". 

1995.gadā pirmizrādi piedzīvojušais mūzikls visu laiku dārgāko izrāžu sarakstā palicis ceturtajā vietā, izmaksājot aptuveni 40 000 latu. Mūzikls "Meža gulbji" tapa par godu Dailes teātra 75 gadu jubilejai.

2008. gadā iestudētā izrāde "Ezermaļu krokodils" ir trešā visu laiku dārgākā izrāde Liepājas teātrī.

Tā izmaksājusi 30 772 latus, bet izrādītas vien 16 izrādes, kuru kopējā ekspluatācija bijusi aptuveni 16 000 latu liela.

Jāņa Jaunsudrabiņa II Pasaules kara laikā tapušo komēdiju "Ezermaļu krokodils" iestudēja režisors Jānis Kaijaks, bet tai dziesmas ar Egila Zirņa vārdiem sarakstījis Jānis Lūsēns.

Latvijas Nacionālā teātra repertuārā dārgākās izrādes izmaksājot aptuveni 25 000 latus.

Pēc pirmizrādes Latvijā mūzikls iestudēts arī Luganskas Akadēmiskajā ukraiņu muzikāli dramatiskajā teātrī, teātros Krievijā, Kazahstānā un citās valstīs.

Komponista Zigmara Liepiņa operas "Parīzes Dievmātes katedrāle" jauniestudējumu teātra versijā veidojusi režisore  Indra Roga. "Tā ir izrāde par spēju īsti un nesavtīgi mīlēt, kas vienmēr un arī šobrīd ir tik aktuāli," lēmumu uzvest savulaik Latvijas Nacionālajā operā iestudēto darbu pēc pirmizrādes pamatoja teātra direktors Ojārs Rubenis.   

Tikmēr Valmieras teātra izrāžu izmaksas nepārsniedzot 20 000 latus.

Viena no tādām bijusi 2008. gadā uzvestā režisora Oļģerta Krodera iestudētais Viljama Šekspīra "Hamlets". Teātra pārstāve Zane Pelnika skaidro, ka šajā laikā "objektīvi bija lielākas materiālu izmaksas, kā arī honorāri radošajam ansamblim". Šī izrāde arī bijusi teātra ilgdzīvotāja.

Tāpat ap 20 000 latu izmaksājis režisora Feliksa Deiča iestudējums "Kas patīk dāmām".

Arī tā izmaksas ietekmējušas 2008. gada augstās materiālu cenas un honorāri, kā arī tas, ka izrādē piedalījušies dažādi mūziķi.

Romantiskajā un piedzīvojumu pilnajā sižetā daiļās dāmas izšķir karaļu un imperatoru likteņus, zīmē valstu robežas un, valdzinoši smaidot, atbrīvojas no nevēlamām sāncensēm, lai svinētu kāzas ar saviem mīļotajiem.