Lai vismaz tuvotos visiem 100%, dažas izrādes vēl būs iespēja noskatīties vasarā un rudenī. Un arī tad absolūtais cipars netiks "izpildīts". Protams, var sacīt, ka ne jau redzētā kvantitāte vien kalpo par pamatu kvalitātes vērtējumam. Kaut arī tas ir fonu, kontekstu un salīdzinājumu stipri ietekmējošs faktors.
Tas kas šosezon tiešām iepriecina kopumā – sekojot teātru piedāvātajam repertuāram, ir sajūta, ka nav nejaušību vai rutīnas diktētas rosīšanās. Ja aizvadītajā sezonā pamatoti priecājāmies par mūs režijas jauno vilni, šosezon varam atzīt, ka tikpat būtiska loma Latvijas teātra mākslinieku radošajā procesā bijusi sadarbībai ar ārzemju režisoriem, kuru vadībā tapuši neikdienišķi iestudējumi, sagādājot aktieriem jaunu, interesantu pieredzi. Un tonis tika uzdots jau sezonas sākumā ar Aleksandra Morfova vērienīgo melno komēdiju "Finita la comedia!" Dailes teātrī un Konstantīna Bogomolova atsvešināti emocionālo "Stavangeru" Liepājas teātrī. Negaidīti citāds šosezon bija ieraugāms arī Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris Jevgeņija Arjē iestudējumā "Jakišs un Pupče", bija pat grūti noticēt, ka šī teātra aktieri var itin organiski spēlēt klaunādes estētikā – turklāt ar lielisku pašironiju un precīzu žanra izjūt