Jaunais Rīgas teātris atklāj sezonu; gaidāmi vismaz seši jauniestudējumi  (112)

Kā portālu "Delfi" informē JRT reklāmas un sabiedrisko attiecību speciāliste Dagnija Grīnfelde, aizvadītajā sezonā nospēlētas 486 izrādes, no tām 458 izrādes JRT telpās, trīs viesizrādes Latvijā, kā arī 25 viesizrādes ārpus Latvijas.

Kopā JRT izrādes aizvadītajā sezonā Latvijā noskatījušies 105 654 skatītāji, no tiem 103 774 skatītāji JRT telpās un 1880 skatītāji viesizrādēs Latvijā. Vidējais zāļu piepildījums JRT telpās sasniedzis 92,3 %. Vidējā biļešu cena –8,40 lati.

Lielajā zālē populārākā izrāde ir bijusi Ģirta Ēča režisētā "Grenholma metode" (28 izrādes, 12 715 skatītāji). Savukārt Mazajā zālē – "Skolotājs Jāps un klase" (25 izrādes, 2434 skatītāji), Talsu ielā – "Tumšās alejas" (rež. Vladislavs Nastavševs, 22 izrādes, 2443 skatītāji).

Jaunajā sezonā Jaunais Rīgas teātris turpinās darbu līdzšinējās telpās Lāčplēša ielā 25 un Talsu ielā 1. Tabakas fabrikā šobrīd turpinās projektēšanas darbi, lai sagatavotu ēku JRT pagaidu telpu vajadzībām.

No iepriekšējām sezonām JRT repertuārā saglabāsies 40 iestudējumi: 17 Lielajā zālē, 10 Mazajā zālē, 9 Talsu ielas Muzeja zālē, trīs Kamerzālē un viens Mēģinājumu zālē.

Jaunajā sezonā gaidāmas vismaz sešas pirmizrādes: 12. septembrī Lielajā zālē – Tenesijs Viljamss "Ilgu tramvajs" (rež. Inese Mičule), 31. oktobrī Mazajā zālē – Džeks Džepsons "Rupucis" (rež. Lauris Gundars), 6. novembrī Talsu ielā – Agnese Rutkēviča "Dzīvnieks" (darba nosaukums; rež. Gatis Šmits), 29. janvārī Lielajā zālē – Mihails Kuzmins "Peldošie, ceļojošie" (darba nosaukums; rež. Vladislavs Nastavševs).

Tāpat 2014. gadā Mazajā zālē gaidāms Māras Ķimeles režisētais iestudējums "Dzeja", savukārt Lielajā zālē Ļeva Tolstoja "Tumsības vara" Gata Šmita režijā. Pirmizrāžu datumi tiks precizēti.

Režisors Alvis Hermanis savus radošos plānus precizēs sezonas laikā.

Lasiet vairāk:

Tenesijs Viljamss
ILGU TRAMVAJS (Lielā zāle)

Pirmizrāde 12. septembrī

Blānša Dibuā tic mīlestībai un ilgojas pēc tās. Viņa ir zaudējusi visu un meklē patvērumu pie savas māsas. Tur Blānša nonāk sarežģītā attiecību trīsstūrī ar māsu un viņas vīru. Visu triju dzīves savijas traģiskā virpulī, kuru skaudri caurvij stūrgalvīga cīņa ar reālo dzīvi, bēgšana ilūziju pasaulē un vēlme saglabāt savus ideālus.

Režisore Inese Mičule par lugu: "Tenesija Viljamsa lugas to radīšanas brīdī izraisīja lielus strīdus un satraukumu sabiedrībā. Jo viņš rakstīja par cilvēka iekšējām mokām. Ko man ar to visu iesākt šodien? Tādu jautājumu es sev uzdevu, sākot darbu. Vai spēšu pierādīt skatītājiem, ka ideāli nav jāzaudē, bet pie tiem jāturas, kaut vai stūrgalvīgi kā Blanšai, taču jāturas? Citādi kā gan dzīvot, lai realitāte tevi nesaēstu no iekšpuses, kā saglabāt ilgas, alkas, mīlestību, ticību un pašu dvēseli?"

ILGU TRAMVAJA iestudējums top ar Dienvidu Universitātes (The University of the South, Sewanee, Tennessee) īpašu atļauju.

Režisore – Inese Mičule
Scenogrāfs – Rudolfs Bekičs
Kostīmu māksliniece – Kristīne Jurjāne
Lomās: Elita Kļaviņa, Sandra Kļaviņa, Iveta Pole, Andris Keišs, Ivars Krasts, Gatis Gāga, Ģirts Krūmiņš vai Gundars Āboliņš, Regīna Razuma, Georgijs Surkovs

Džeks Džepsons
RUPUCIS (Mazā zāle)

Pirmizrāde 31. oktobrī

Līdz trīsdesmit gadu vecumam esi izmisīgi centies piemēroties šai nesaprotamai pasaulei, bet tad kādā naksnīgā pludmalē tu sastop ko tādu, kas neatbilst pareizajām ikdienas formulām – ir jāglābj gluži teiksmaina būtne: aizlaikus pieredzējušais bruņurupucis. Divi brāļi ar savām sievām jauna amerikāņu dramaturga Džeika Džepsona kamerdrāmā spiesti domāt par to, kas noris ārpus ērtas, pārtikušas dzīves standarta.

"Luga trāpa šeit gluži tukšā dramaturģijas nišā – moderna, globālā tīmeklī auguša un strādājoša, pavisam "normāla" cilvēka pasaulē, kur skārienjūtīgas izrādās esam ne tikai elektroniskas ierīces, bet arī dzīvas būtnes – mūsu vistuvākie cilvēki. Ārēji rimts, bet ikdienas slēpto kaislību pilns stāsts, maksimāls tuvplāns, kas mani allaž fascinē," režisors Lauris Gundars skaidro savu izvēli.

Iestudējums top ar ASV vēstniecības un jaunās amerikāņu dramaturģijas laboratorijas – O'Nīla teātra institūta, atbalstu.

Režisors – Lauris Gundars
Scenogrāfija, kostīmi – Agnese Stabiņa, Inga Bermaka
Lomās: Iveta Pole, Inga Alsiņa-Lasmane, Ivars Krasts, Varis Piņķis

Agnese Rutkēviča
DZĪVNIEKS (darba nosaukums; Talsu iela 1)

Pirmizrāde 6. novembrī

Izrādes pamatā ir jauna latviešu oriģinālluga.
Pēc vairāk nekā 10 gadu nesarunāšanās divi brāļi cenšas atrast kopīgu valodu. Brāļu dzīves pieredzes un uzskati ir pārāk atšķirīgi, ir grūti pārvarēt aizspriedumus un atbrīvoties no pagātnes negācijām. Situācija kļūst nekontrolējama, kad abu brāļu vēl nenokārtoto attiecību virpulī pie viņiem ierodas abu mīļotie cilvēki.
Izrāde ir par četrdesmitgadnieku attiecībām un mūsu spēju sarunāties, uzticēties un pieņemt vienam otru.

Režisors – Gatis Šmits
Scenogrāfs – Rudolfs Bekičs
Lomās: Baiba Broka, Ģirts Krūmiņš, Andis Strods, Edgars Samītis

Mihails Kuzmins
PELDOŠIE, CEĻOJOŠIE (darba nosaukums; Lielā zāle)

Pirmizrāde 29. janvārī

Iestudēt Mihaila Kuzmina darbus ir sens režisora Vladislava Nastavševa sapnis, viņš ar šo literatūru aizrāvies jau kopš mācību gadiem Pēterburgā: "Mihaila Kuzmina Sudraba laikmeta romāns ir parodija par 18. gadsimtā populāro dēku romāna žanru, vienlaikus – arī gaumīga izklaide. Tas ir stāsts par cilvēkiem, kuri negrib pieņemt ikdienas pelēko realitāti, vēlas izrauties no tās, tāpēc ir gatavi dzīvot izdomātā pasaulē. Viņi iemīlas, paši izdomā sev traģēdijas un drāmas, dara visu, lai tikai pašiem būtu prieks. Tas ir stāsts, kur ir daudz mīlestības, greizsirdības, viegluma un dzirkstīguma. Bet jebkura atraušanās no realitātes ir arī skumja.
Mihails Kuzmins ir daļēji aizmirsts krievu dzejnieks un prozaiķis, kurš savā daiļradē gāja pilnīgi atšķirīgā virzienā nekā Dostojevskis, Tolstojs, Čehovs vai citi krievu literatūras milži. Viņš bija vairāk vērsts uz Eiropas kultūru, līdz ar to neiekļāvās valdošajā tradīcijā. Viņa darbiem raksturīgs mānīgs vieglums, interese par 18. gadsimta Franciju, krievu ikonām, seniem mūku un svēto stāstiem, sengrieķu dzeju un kultūru. Priecājos, ka latviešu skatītājs tiks iepazīstināts ar šo Sudraba laikmeta figūru.
Būs arī masoni."

Režija, mūzika – Vladislavs Nastavševs
Scenogrāfija, kostīmi – Monika Pormale
Dziesmu aranžējumi – Jēkabs Nīmanis
Lomās: Baiba Broka, Guna Zariņa, Kaspars Znotiņš, Vilis Daudziņš, Andris Keišs, Ivars Krasts

DZEJA (Mazā zāle)

Pirmizrādes datums tiks precizēts

2014. gada sākumā režisore Māra Ķimele kopā ar aktieriem piedāvās izrādi, kura balstīta uz dažādu dzejnieku darbiem: "Šis būs ne tikai poētisks, bet arī pētniecisks darbs. Gribam atrast dzejas zonu sevī, to zonu, kur dzeja ir nepieciešama, un izprast, ko mēs katrs gaidām no dzejas. Mnauprāt, dzeja ir viena no vissubjektīvākajām mākslām, un mēs gribam šo subjektīvo dzejas izpausmi saglabāt, atrodot tieši "savus" dzejoļus un dzejniekus.
Šī būs izrāde, ar kuru atkal turpināsim pirms vairākiem gadiem Jaunajā Rīgas teātrī aizsākto tradīciju – atklātos mēģinājumus sestdienās."

Režisore – Māra Ķimele
Piedalās: Jana Čivžele, Sandra Kļaviņa, Ģirts Krūmiņš, Kaspars Znotiņš, Ivars Krasts

Ļevs Tolstojs
TUMSĪBAS VARA (Lielā zāle)

Pirmizrādes datums tiks precizēts

Ļeva Tolstoja luga "Tumsības vara" sarakstīta 1886. gadā. Tās pamatā ir patiesi vēsturiski notikumi: luga balstīta uz Tulas guberņas tiesā skatīto zemnieka Jefrema Koloskova krimināllietu par baisu noziegumu. Tolstojs Koloskovu apmeklēja cietumā. Luga ir par noziegumu un piedošanas lūgšanu, par kaislībām un nodarījumiem, ko cilvēki veic tumsonības, nabadzības vai apstākļu spiesti.
Lai gan Tolstoja luga ieinteresēja Imperatora teātru aktierus un to atzinīgi vērtēja daudzi rakstnieka laikabiedri, t. sk. Iļja Repins, Gļebs Uspenskis, Vladimirs Koroļenko, Vladimirs Nemirovičs-Dančenko u. c., cenzūra to aizliedza. "Tumsības varas" pirmizrāde notika 1890. gadā mājas iestudējumā Sanktpēterburgā, bet jau astoņdesmito gadu beigās to iestudēja Parīzē, Berlīnē, Itālijā, Šveicē, Holandē.

Režisors – Gatis Šmits