Pasaules vecākie labi saglabātie teātri: Top 10  (16)

Tieši teātri senie grieķi uzskatīja par visnozīmīgāko no visām mākslām, jo tas ietvēra dzejas lasīšanu, dejošanu, muzicēšanu un, protams, arī spēju iejusties dažādos tēlos. Patlaban par  teātru pasaules centriem izveidojušās tādas lielpilsētas kā Ņujorka, Maskava, Milāna un Sidneja, taču reiz aktīvākā kultūras dzīve koncentrējās galvenokārt ap Vidusjūras reģionu, norāda portāls "Listverse".

Iepazīstinām ar desmit vislabāk saglabātajiem senajiem teātriem, kuri būvēti sengrieķu pilsētvalstu un vēlāk arī Romas impērijas ziedu laikos. Gandrīz visos no tiem vēl šodien visai regulari ne tikai ieveļas tūristu bari, bet arī uzstājas pasaulslaveni simfoniskie orķestri, operdziedātāji un pat tiek uzvestas izrādes.

Pilsēta dibināta aptuveni 700 gadus pirms mūsu ēras, taču nav īsti precīzi zināms, kad celts teātris. Tas bija nozīmīgs kultūras centrs vēl pirms Romas impērija pilsētu pārņēma savā kontrolē aptuveni 25. gadā pirms mūsu ēras. Pēcāk tā strauji uzplauka arī ekonomiski, ko nodrošināja olīveļļas un vergu tirdzniecība.

Šajā laikā teātris bijis nozīmīgs un slavens kultūras centrs, uz kuru devušās augstdzimušas personas no visa Vidusjūras reģiona. Romas norieta gados teātris tika pielāgots gladiatoru cīņām, bet, uzplaukstot kristietībai, pat kalpojis kā baznīca.

Romieši to iekaroja mūsu ēras 106. gadā un drīz pēc tam uzbūvēja teātri, kurš visai labi saglabājies vēl līdz pat mūsdienām. Tajā joprojām ir ārkārtīgi laba akustika, trīs stāvus augsta skatuve un trīsdesmit piecas skatītāju rindas, vēsta portāls "Listverse".

Tā kā vēlākos gados ap seno teātri tika uzbūvēti cietokšņa vaļņi, tas salīdzinoši viegli pārcietis visus līdzšinējos reģionā notikušos militāros konfliktus, un arī pašreiz notiekošie nemieri visticamāk šo akmens būvi ietekmēt nespēs.

Tajā atradās mākslas dieva Apolona svētnīca un orākuls jeb templis, kurā pareģoja nākotni.Parnasa kalna nogāzē ceturtajā gadsimtā pirms mūsu ēras tika izbūvēts arī iespaidīgs teātra ēku komplekss. Tas varēja uzņemt līdz 5 000 skatītāju.

Lai gan pilsētas drupas ir UNESCO aizsargājamo objektu vidū, teātris pēdējos desmitgades esot nemainīgi sliktā stāvoklī. Slikto situāciju vēl vairāk pastiprina tūristu tūkstoši, kas šeit ierodas ik dienu.

Lai gan tajā patlaban mēdz notikt dažādi kultūras pasākumi un skatītāju vietas ir salīdzinoši daudz labākā stāvokli nekā vairākiem citiem šajā rakstā minētajiem teātriem, arī šī ir tikai neliela daļa no tās godības, kāds tas bijis savos ziedu laikos.

Gadu laikā ir pazudusi vairākus stāvus augsta skatuves daļa un kolonnu aleja teātra priekšā. Tāpat sen ir pārbūvēts galvenais pilsētas ceļš, kurš reiz gāja gar pašu teātri un tam garām plūstošais strauts, kas patlaban ir novadīts pazemē. Nojaukti arī pilsētas triju arku vārti, kas atradušies pavisam netālu un par kuriem saglabājušies pieraksti vēl no 20. gadsimta sākuma.

Savulaik - 1948. gadā - pēc Izraēlas dibināšanas britu mandātteritorijā, Jordānijas galvaspilsētā ieradās tūkstošiem palestīniešu bēgļu. Tolaik viena no galvenajām to pagaidu apmešanās vietām bija tieši senā teātra būve.

Vēlākos gadsimtos romieši teātri paplašināja un pārbūvēja. Mūsdienās tas ir otrs lielākais senais teātris Sicīlijā un mājvieta starptautiskam filmu, teātra un deju festivālam "Taormina Arte".

Tas ir klasisks un ļoti labi saglabāts Romiešu celtniecības paraugs, kurā redzams triju pakāpju skatītāju vietu sadalījums, kas katra paredzēta sava sociālā slāņa pārstāvjiem. Kopumā tajā izrādes varēja vērot aptuveni 5 500 cilvēku.

Lai paliktu tik labā stāvoklī, būve regulāri restaurēta, tostarp pēdējā vispārējā restaurācija notika pagājušā gadsimta 70. gados. Kopš tā laika tajā notiek ikgadējs valsts līmeņa teātra festivāls.

Tiek uzskatīts, ka teātri cēluši Atēnu pilsētvalsts valdnieka tirāna Peisistrāta pēcnācēji. Tā kā šajos gados tas ir neskaitāmas reizes pārbūvēts un patlaban ir visai sliktā stāvoklī, turklāt par tā būvēšanas laiku nav saglabājušās gandrīz nekādas liecības, tad noteikt tā pirmatnējo izskatu ir neiespējami.

Patlaban no klasiskā sengrieķu teātra ir palikušas vien dažas skatītāju rindas, bet pārējās daļas ir vien liecības par vairākkārtējiem romiešu pūliņiem atjaunot seno ēku.

Teātri pēc vairāk nekā 1 500 gadiem aizmirstībā 19. gadsimtā atkal atjaunoja. Patlaban tajā notiek ikgadējs vasaras opermūzikas festivāls "Chorégies d’Orange" (attēls no mūzikas festivāla mājas lapas).

Teātris gadu tūkstošiem bija aizmirsts, bet atkal atrakts ap 1880. gadu un vēlāk restaurēts. Iespaidīgā būve var uzņemt līdz pat 20 000 skatītāju un visā tā plašajā teritorijā spēj sniegt perfektu akustisku baudījumu izrāžu laikā.

Lai gan viņš bija grieķis, viņa turība un gudrība ļāva viņam kļūt par Romas pilsoni un pat divu imperatoru skolotāju. Viņš dzīvoja arī īstu romiešu dzīvi, tostarp apprecēja romiešu meiteni Ridžīliju. Kad jaunā sieva negaidīti nomira, Hērods iegrima neremdināmās sērās.

Viņš lika nokrāsot sava nama sienas melnas un gadu nerādījās sabiedrībā. Vēlāk viņš mirušajai sievai veltīja neskaitāmus tempļus un pieminekļus. Viens no tiem bija šis teātris, ko bagātnieks sākotnēji nosauca savas sievas vārdā, bet pēc vairākiem gadiem tomēr pats pārdēvēja savā vārdā.