'Spēlmaņu nakts' - interesanti fakti un skaitļi  (12)

"Spēlmaņu nakts" vēsture faktos

1993. gadā Latvijas Teātra darbinieku savienības valde izlēma turpmāk darbu Latvijas profesionālajos teātros izvērtēt atšķirīgi kā līdz šim un apstiprināja Neatkarīgo žūriju, kurā tiek iesaistīti dažādu jomu profesionāļi (vērtējot 1993. gadu - pat 37), tostarp - arī daži teātra kritiķi.

Pirmā Latvijas profesionālo teātru jauniestudējumu skates laureātu apbalvošanas ceremonija, suminot 1993. gada spilgtākos sniegumus, notika 1994. gada 3. jūnijā Rīgas Latviešu biedrības namā. Par "Spēlmaņu nakti" šo pasākumu sāk dēvēt, sākot ar nākamo gadu.

"Spēlmaņu nakts" kļuvusi par tradīciju jau 20 gadu garumā. Pēc svinīgās ceremonijas kādā no Latvijas teātriem, kurā sumina iepriekšējās sezonas labākos, visu nakti notiek balle.

Pirmajā gadā teātri izvirzīja pretendentus 17 kategorijās. No gada uz gadu kategoriju skaits nemitīgi ir mainījies: sākotnēji žūrija vērtēja arī operas un muzikālo teātru mākslinieku darbus; atsevišķās sezonās tika vērtēts radio teātris; vairākas kategorijas pazudušas un vēlāk atkal atgriezušās.

Pirmajos gados skates žūrija izvērtēja apmēram 80 jauniestudējumus gadā. 2012./2013. gada sezonā žūrijai tiek piedāvāts noskatīties jau 132 jaunas izrādes.

Kopš 2002./2003. gada sezonas žūrijā strādāja tikai pieci eksperti, vairākās sezonās pieaicinot ekspertus baletā, mūzikā, mākslā. 2009./2010. un 2010./2011. gada sezonā tiek izmēģināts divpakāpju žūrijas modelis - nominantus izraugās viens sastāvs, bet gala balsojums tiek uzticēts citiem ekspertiem.

1995. gada žūrija ierosināja dibināt Balvu par mūža ieguldījumu. Pirmais to saņēma režisors un aktieris Alfrēds Jaunušans.

Kopš 1999. gada "Spēlmaņu nakts" ceremonijas notiek rudenī Eduarda Smiļģa dzimšanas dienā - 23. novembrī. Viņa dibinātajā Dailes teātrī līdz šim tās norisinājušās jau astoņas reizes. Šogad "Spēlmaņu nakts" Dailes teātrī notiks jau devīto reizi.

Visvairāk - četras reizes "Spēlmaņu nakts" svinīgās apbalvošanas ceremonijas vadītājs bijis Gundars Āboliņš.

2006. gadā "Spēlmaņu nakts" pirmo reizi norisinājās ārpus Rīgas - Liepājas teātrī.  2005./2006. gada sezona "Spēlmaņu nakts" vēsturē iegājusi ar vairākiem jauninājumiem - kategorijās "labākais" tiek aizstāts ar "gada"; operas mākslas vērtēšana atstāta "Lielās mūzikas balvas" žūrijas kompetencē; kategorija "Labākais latviešu literatūras iestudējums" pārveidots par  "Gada Latvijas autora iestudējums" u.c.

III "Spēlmaņu naktī" pirmo reizi laureātiem tiek pasniegta Lielā balva teātra mākslā - "Teātris-95", kuru darinājis Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, metālmākslinieks dizaineris Juris Gagainis. Kopš 2002./2003. gada sezonas balva pārdēvēta par "Skatuves naglu".

Grand Prix visā "Spēlmaņu nakts" vēsturē piešķirta vien trīs reizes: Māras Ķimeles iestudējumam "Rutes grāmata" Jaunajā Rīgas teātrī (kas ir laureāte arī kategorijā " Labākā izrāde dramatiskajos teātros"); Romāna Kozaka iestudējumam "Nāves deja" Rīgas Krievu drāmas teātrī un - Jāņa Lūsēna, Māras Zālītes un Valda Lūriņa muzikālajai izrādei "Kaupēn, mans mīļais!" Liepājas teātrī.

12 reizes žūrijā strādājis Jānis Siliņš. Par ekspertiem bieži aicināti arī Valda Čakare (11), Ingrīda Burāne (11), Silvija Radzobe (9), Henrieta Verhoustinska (9), Normunds Naumanis (9), Anda Burtniece (7), Undīne Adamaite (7) , Lilija Dzene (7).

Kopš II "Spēlmaņu nakts" žūrija piešķir savu simpātiju balvu (pirmajā reizē ir pat četri apbalvotie).

Kopš 2003. gada pirms "Spēlmaņu nakts" svinīgās ceremonijas un laureātu paziņošanas tiek organizēta nominēto izrāžu skate, bet jau 2004. gadā uz šo skati, sadarbībā ar LJTI, tiek aicināti arī ārzemju viesi - teātra kritiķi, festivālu direktori un producenti.

Visus gadus "Spēlmaņu nakts" ceremonija translēta Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio.

"Spēlmaņu nakts" vēsture skaitļos

1. Jaunais Rīgas teātris - 9

2. Latvijas Nacionālais teātris - 4

3. Dailes teātris - 3

1. Jaunais Rīgas teātris - 5

2. Dailes teātris - 4

3. Valmieras Drāmas teātris - 3

(Iekavās norādīts, cik reižu mākslinieks vēl bijis nominēts konkrētajā kategorijā)

1. Alvis Hermanis - 5 (11)

2. Oļģerts Kroders - 2 (9)

3. Māra Ķimele - 3 (3)

4. Viesturs Kairišs - 2 (4)

5. Dž. Dž. Džilindžers - 1 (5)

6. Mihails Gruzdovs - 2 (3)

7. Felikss Deičs - 1 (4)

1. Andris Freibergs - 7 (5)

2. Mārtiņš Vilkārsis - 5 (6)

3. Gints Gabrāns - 1 (5)

4. Ieva Jurjāne - 1 (4)

1. Kristīne Pasternaka - 4 (6)

2. Ilze Vītoliņa - 3 (7)

3. Večella Varslavāne - 2 (5)

4. Anna Heinrihsone - 2 (5)

5. Ieva Kundziņa - 1 (6)

1. Alberts Kivlenieks - 2 (4)

2. Inga Krasovska - 2 (3)

1. Arturs Maskats - 5 (5)

2. Juris Vaivods - 4 (2)

3. Jānis Lūsēns - 3 (2)

4. Raimonds Pauls - 1 (4)

1. Anita Kvāla - 1 (3)

2. Regīna Razuma - 1 (3)

3. Inese Ramute - 1 (2)

4. Skaidrīte Putniņa - 1 (2)

5. Lidija Pupure - 1 (2)

1. Artūrs Skrastiņš - 3 (2)

2. Rihards Rudāks - 1 (4)

3. Uldis Anže - 1 (3)