Jaunajā Rīgas teātrī strādājot pie Mihaila Kuzmina darba iestudējuma, režisors Vladislavs Nastavševs apgalvoja, ka viņa izrādes centrālais tēls ir pats romāns un mērķis – tā atšifrēšana uz skatuves. To, ka romāns ir pacēlis spārnos Nastavševa fantāziju, izrādē ieraudzīs un sajutīs katrs. Aktieri romāna personāžu lomās brīžiem uz skatuves burtiski lido, sajūsminot skatītāju ar savas spēles virtuozajām virāžām, taču šifra atslēgu, vismaz pagaidām, režisors atklāt nesteidzas. Nastavševam vajag intrigu, publikai tās atrisinājumu. Kurā virzienā meklēsim? Varbūt iesākumā pamēģināsim ar to, kurā norāda viens no paša Kuzmina izteikumiem - "privātās dzīves kvalitāte un fizioloģija ir tās, kas veido cilvēka dzīves grāmatas poētiku".
Vērtējums:
XX gadsimta sākums, Pēterburgas kultūras ļaužu bohēma. Gaisotni iekrāso polemika starp simbolistiem, akmeistiem un futūristiem. Viena no iecienītākajām tikšanās vietām pilsētā – "Klaiņojošais suns". Dāmas dziļi dekoltētās kleitās, kungi nevainojami pašūtās frakās. Neliela estrāde, uz kuras savas dzejas lasa Bloks, Gumiļevs, Mandelštams u.c., bet pie klavierēm nereti sēžas Kuzmins, lai izpildītu dziesmas ar paša sacerētiem tekstiem. Skandāls, ko izraisīja "Spārni" ar pirmoreiz krievu literatūrā aprakstītām homoseksuālajām jūtām, jau ir pieklusis. Tepat tuvumā grozās lietuviešu izcelsmes skaistulis Juročka – Kuzmina protežē literārajās aprindās un vīriešu attiecībās, bet pāri visam valda prieks un skumjas, ko dāvā dzīves un mākslas poētiskās spēles.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!