Iepazīsties - Starptautiskā Baltijas baleta festivāla programma!  (13)

Starptautiskā Baltijas Baleta festivāla mērķis ir bagātināt Latvijas kultūras dzīvi, piedāvājot Latvijas iedzīvotājiem un ārvalstu viesiem profesionālus, kvalitatīvus pasaules slavenu dejotāju, horeogrāfu un kompāniju baleta mākslas izrādes un performances.

Festivāls tiek organizēts kopš 1996. gada pēc Latvijas baleta eksprīmas Litas Beires iniciatīvas. Festivāla moto "no klasikas līdz avangardam" aptver visplašākās dejas mākslas izpausmes, ļaujot vienā laikā un dažkārt arī vienā telpā parādīt atšķirīgus, pat paņēmienos un iecerē pretrunīgus dejas mākslas priekšnesumus.

aprīlī plkst. 17 Dzelzceļa stacijā

Atklāšanas koncerts, kā ierasts, norisinās Rīgas dzelzceļa stacijā, aicinot ikvienu iepazīt baleta un laikmetīgās dejas mākslas burvību. Koncerts atspoguļo baleta mākslinieka mobilo raksturu - vienmēr būt ceļā no izrādes uz izrādi.

Atklāšanas koncertā skatītājiem tiks piedāvāts koncerts "Dvēseles stīgas" ar Raimonda Paula komponēto instrumentālo mūziku. Koncerts tika radīts par godu uzņēmējam un filantropam Augustam Dombrovskim 2013. gada maijā. Koncertā piedalās solisti no Latvijas Nacionālā baleta, deju grupa "Dzirnas", baleta studija "Grande", vijoles solo izpilda R.Ozola, bet pie taustiņinstrumentiem - Raimonds Macats.

Pianistes Diānas Zandbergas solokoncerts "Deja ar klavierēm"
10. aprīlī plkst. 18 Latgales vēstniecībā "Gors" Rēzeknē, Mazajā zālē
27. aprīlī plkst. 18 Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē

Laikmetīgās dejas kompānijas "Opinion Public" (Brisele) izrāde
10. aprīlī plkst. 19 Preiļu novada Kultūras centrā,
12. aprīlī plkst. 19.30 Latvijas Nacionālās operas Jaunajā zālē

Kompānijā darbojas pieci dejotāji, kuri savas profesionālās prasmes ir pilnveidojuši Bežāra baletā Lozannā.

Horeogrāfs Bežars 20.gs. 50. gados kļuva par vadošo avangarda horeogrāfu. Kompānija mērķtiecīgi attīsta savu neatkārtojamu un individuālu stilu, veidojot laikmetīgas horeogrāfijas uz klasiskās dejas bāzes, uzvedumā atspoguļojot dažādus sabiedriskos procesus un cilvēku dzīvē nozīmīgas tēmas.

Galā koncerts
14. aprīlī plkst. 19 Latvijas Nacionālajā operā

Galā koncerts atspoguļo novitātes un talantus klasiskajā un laikmetīgajā dejā. Uzaicinātie mākslinieki ir vadošie solisti baleta teātros un dejas kompānijās, kā arī starptautisku un nozīmīgu konkursu laureāti.

Galā koncertā tiks pārstāvētas šādas valstis – Vācija, Ungārija, Koreja, Krievija, Lietuva, Latvija, Igaunija un Francija. Krievija un Francija vēl aizvien ir vadošās valstis klasiskajā un laikmetīgajā baletā, piedāvājot augstu kvalitāti gan horeogrāfijas saturā, gan izpildījumā.

Koncerta oficiālās programmas izskaņā organizatori rīko saviesīgu pasākumu operas Beletāžas zālē, lai neformālā gaisotnē satiktos un dalītos iespaidos mākslinieki, sadarbības partneri, atbalstītāji un viesi.

Rīgas un Sanktpēterburgas mākslinieku izstādes  "Dārgumi. Veltījums Dž. Balančinam" atklāšana
23. aprīlī plkst. 17 Mencendorfa namā

Flamenko deju kompānijas "Jesus Carmona & Cia" (Barselona) izrāde
28. aprīlī plkst. 19 Ventspils Teātra namā "Jūras vārti"
29. aprīlī plkst. 19 Rīgas Kongresu namā
30. aprīlī plkst. 19 Latgales vēstniecībā "Gors" Rēzeknē

"Jesus Carmona & Cia" flamenko kompānija, kuras vadošais solists, kā arī horeogrāfs un mākslinieciskais direktors ir Hesus Karmona.

Viņš šobrīd ir pirmā lieluma flamenko zvaigzne Spānijā un pasaulē. Karmona kopš 7 gadu vecuma apgūst flamenko dejas mākslu pie tādiem speciālistiem kā Barbara Kasprovich, "Rodolfo Castellanos, Ion Garnica". Sešpadsmit gadu vecumā Hesus sāka savu profesionālo dejas karjeru "Teatro Zorilla" Barselonā. Karmona ir bijušais Spānijas Nacionālā baleta Vadošais solists (premjers).

Festivālā "Jesus Carmona & Cia" trupa, dejotāji un mūziķi, uzstāsies ar divdaļīgu flamenko tematisko uzvedumu "Melnais un Baltais" ("Black and White Crib").

"Dzīve ir divu pīlāru līdzāspastāvēšana: pilnība un tukšums, kas savstarpējā mijiedarbībā rada izaugsmi un virzību. Flamenko ir emocijas, vedot mūs caur ilūzijām, sapņiem, ilgām un vēlmei cīnīties. "Melnais un Baltais" kā "Iņ" un "Jaņ", kā sievišķais un vīrišķais, atspoguļojot pozitīvo un negatīvo, zaudējumu un piepildījumu. Melnais dod enerģiju, lai sevi realizētu, un, spītējot neveiksmēm, cīnītos par saviem sapņiem. Baltais raksturo maigumu, mieru, kas iegūts rodot piepildījumu," par uzvedumu stāsta Karmona. Izrādes horeogrāfija ietver dažādus flamenko stilus kā trilla, fandango, farruca.

Polijas Dejas teātra (Poznaņa) izrāde "Četrdesmit" ("Czterdzieści")
14. aprīlī plkst. 19 Valmieras kultūras centrā
16. aprīlī plkst. 19 Rīgas Kongresu namā

Izrādi iestudējis pasaules mēroga horeogrāfs Jo Stomgrens no Norvēģijas.

"Četrdesmit" atspoguļo sievietes dzīves stāstu četrdesmit gadu garumā, atklājot šaubas, cerības, ilgas, cīņu, izvēli un negaidītus likteņa pavērsienus. "Četrdesmit" vienlaicīgi atspoguļo Polijas Dejas teātra četrdesmito gada dienu, atklājot notikumus, kas piedzīvoti šo gadu laikā. "Viņi saka, ka dzīve ir kā grāmata. Bet dzīve nav grāmata. Dzīve ir rakstīta uz tūkstošiem lapaspušu. Jūs varat izveidot stāstu, ja gribat, un teikt, ka tā ir taisnība. Stāsts ir atkarīgs no tā, kuras lapaspuses, kurā brīdī mēs izmantojam. To sauc par izvēli," par izrādi stāsta tās režisors.

Stormgrēns ir dzimis 1970. gada Trondheimā, Norvēģijā. Pēc klasiskā baleta izglītības iegūšanas viņš kļuva par laikmetīgās dejas mākslinieku. Kā neatkarīgs horeogrāfs J.Stromgrēns ir strādājis Dānijas Karaliskajā baletā, Karaliskajā Zviedrijas baletā, Vīnes Valsts baletā, Nirnbergas Valsts baletā un citur. Pašreiz viņš ir asociētais horeogrāfs Norvēģijas Karaliskajā baletā. Stromgrēna horeogrāfijas raksturo laikmetīgā deja apvienojumā ar izteiktiem klasikas elementiem, ko caurvij filozofisks skatījums par dažādām ikdienas tēmām.

Dānijas Deju teātra pasaules pirmizrāde "Melnais dimants"
18. maijā plkst. 19 Rīgas Kongresu namā

Izrādes horeogrāfs - Tims Ruštons. "Dimantam piemīt dažādas nokrāsas – no gaiši mirdzošas līdz piesātināti melnai - tieši kā attiecības starp diviem mīlētājiem. "Melnais Dimants" ir burbuļojošs, mirdzošs, gaišs un seksīgs," norāda izrādes veidotāji. Tima Ruštona horeogrāfijas izstaro jutekliskumu apvienojumā ar spēcīgu enerģiju.

Tūlīt pēc pirmizrādes Kopenhāgenas Karaliskajā operā, "Melnais Dimants" piedzīvos pirmizrādi Rīgā.

Dānijas Dejas teātris, kas dibināts 1981. gadā, ir visspilgtākais, kā arī lielākais laikmetīgās dejas teātris Dānijā. Kopš 2001. gada Ruštons ir kompānijas mākslinieciskais direktors un veiksmīgi turpina īstenot tās uzsākto virzību – apvienot klasiskās tradīcijas ar laikmetīgo deju.

Ruštons dzimis 1963. gadā Birmingemā. Baleta izglītību ieguvis Karaliskajā Baleta skolā. Līdz 1990. gadu vidum viņš dejojis dažādās Ziemeļeiropas baleta kompānijās. Visbeidzot Dānijas Karaliskajā teātrī nolēma pievērsties horeogrāfijai. Klasiskā baleta tehnikā izpildītās Ruštona horeogrāfijas uzreiz ieguva laikmetīgās dejas raksturu.

Pēdējo 12 gadu laikā Dānijas Dejas teātris ir ieguvis pasaules atzinību. Ruštona horeogrāfijas tiek raksturotas kā emocionālas, savstarpējo attiecību smalko nianšu atklājošas. 2011. gadā Apvienotās Karalistes karaliene Elizabete II pateicībā par kalpošanu dejai iecēla Ruštonu par Britu Impērijas Ordeņa biedru.