Benjamiņu namā Krišjāņa Barona ielā 12 drīzumā gaidāma izrāde "Dzejniece. Mirdzas Ķempes mīlestība", kurā ietverti fakti par kādreiz leģendārās kultūras darbinieces dzīvi, viņas dzejas motīvi, dokumentāli kino kadri un Edgara Makena speciāli izrādei rakstītas dziesmas.
Izrādei tapušo dziesmu pavdījumu ieskaņojusi grupa "Gaujarts" - Edgars Mākens (klavieres), Edgars Šubrovskis (basģitāra), Ģirts Šolis (ģitāra/sitamie instrumenti) un Ilze Grunte (ģitāra).
"Būtisks šķita vēstījums par radošu cilvēku "virtuvi" un ikdienu citā laikmetā. Vēlējos parādīt dzīvus cilvēku, viņu ieradumus. Tādēļ izmantoti salīdzinājumi un zemteksti, pretnostatot Dzejnieces "mājas dzīvi" oficiālajām kino un radio hronikām. Piemēram, galvenās varones privātās dzīves sabrukuma ainas beigās tiek atskaņoti fragmenti no valsts radio patētiskā dzejas raidījuma "Pegazs", kas veltīts Mirdzai Ķempei kā mīlestības dziesminiecei," stāsta režisors Ģirts Šolis.
Izrādes darbība notiek 50. gados, kad Mirdza Ķempe ir, kā pati izteikusies "ne jauna, ne veca", bet vientuļa un jau sacerējusi testamentu. Negaidīti viņas mājās un arī dzīvē ienāk Linards Naikovskis – izskatīgs jauns cilvēks, kurš drīz vien kļūst par dzejnieces vīru. Viņam izveidojas saspīlētas attiecības ar Ķempes uzticamo šoferi Žani, un arī sarežģījumi laulības dzīvē nav tālu.
Lomās spēlē Raimonda Vazdika, Andris Bulis un Ģirts Šolis.
"Dzejniece. Mirdzas Ķempes mīlestība" ir Viļņa Vēja lugas atkārtots uzvedums. 2011/2012 gada sezonā tā bija skatāma Nacionālā teātra Aktieru zālē ar nosaukumu "Īsie zibsnīgie mirkļi".
Vienas sezonas laikā pirmais iestudējums paspēja piesaistīt gan ievērojamu skatītāju uzmanību, gan cildinošas teātra kritiķu atsauksmes, tika nominēta vairākām Spēlmaņu nakts balvām. Atzinīgi novērtēts jaunā režisora Šoļa darbs, autora Vēja dramaturģiskais materiāls un īpaši izcelta Vazdikas aktierspēle Mirdzas Ķempes lomā.
Mirdza Ķempe (1907 – 1974) bija spilgta parādība latviešu literatūrā. Sākusi rakstīt pirmskara Latvijā, viņa piedzīvoja evakuāciju uz Krieviju, traģisku dzīvesbiedra Erika Ādamsona nāvi un padomju laika cenzūras ierobežojumus. Dzejniece gan tajos iejutās, sacerēdama pasūtījuma dzejoļus, par ko izpelnījās dažādus apbalvojumus un pat Tautas dzejnieces titulu.
Liela daļa viņas dzīves norisinājās Rakstnieku savienībā (vietā, kur tagad norisināsies izrāde), audzinot jaunos dzejniekus. Ķempe bija arī pirmā, kas pēc kara atļāvās izdot mīlas lirikas krājumu.
Tuvākās izrādes notiks 25. un 26.martā plkst. 19. Biļetes nopērkamas "Biļešu serviss" kasēs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!