Kas tavā maģītī? Savus mīļākos ierakstus iesaka aktrise Iveta Pole  (21)

Jau ziņots, ka izrāde notiks 31. martā, kā arī 1., 2., 3. aprīlī Arhitektūras un mediju centrā "H2O 6". Tās izpētes centrā ir 20. gadsimta otrās puses nozīmīgā un vienlaikus pretrunīgā mākslinieka  Endija Vorhola tēls un māksla.

Izrādi veido režisore Kristīne Vītola sadarbībā ar aktieriem Andri Strodu, Ivetu Poli, Janu Čivželi un scenogrāfu Rūdolfu Baltiņu. Izrādes radošā komanda mēģinās atminēt mākslinieka, kā arī mākslas darba radīšanas mīklu, lai uzzinātu, kas ir māksla, kur rodas mākslinieciskā doma un kur tā spēj vest.

Ivetas Poles izvēlētās desmit kompozīcijas lielākoties pārstāv klasisko mūziku. "Beidzamajā laikā neko citu neklausos - vai nu neklausos vispar mūziku vai klasisko, pārējā ātrāk vai vēlāk apnīk, bet klasiskajai mūzikai piemīt garu nomierinošs un sakārtojošs efekts un tā arī neapnīk, un nekrīt uz nerviem," norāda aktrise.

Dziesmu secībai nav nozīmes:

Nezinu, kas ir tas, kāpēc kādā konkrētā brīdī aizkustina tieši viens noteikts skaņdarbs. Nesen pirms gulētiešanas gandrīz vai nejauši uzliku šo un gandrīz arī apraudājos no skaistuma.

No Vāgnera varētu likt daudzas uvertīras vai ārijas, nav pat vērts komentēt, viņš ir dižgars mūzikā.

Perts mani apbūra daudzus gadus atpakaļ. Perts man atgādina par Mārtiņu Tauriņu - brīnišķīgu cilvēku un komponistu, kurš reiz nāca pie mums, trakulīgām Blaumaņielas meitenēm, ar "Vanna Tallin" ciemos.

Māleru, jāatzīst, atklāju sev samērā nesen un droši vien vēl esmu tikai ceļā uz īstenu viņa atklāšanu.

"Tindersticks" vispār ir burvīgi, un šis vienkārši skaists stāsts par aktrisi un dziedātāju.

PJ Harvey ir mana pusaudžu gadu mīla, kas nav pārgājusi. Burvīga balss un viņas patība.

"The Knife" [viena no duo dalībniecēm ir Fever Ray - red.] vienmēr ir interesanti gan klausīties, gan arī viņu video noformējumi ir it kā ar ļoti vienkāršiem līdzekļiem panākti, tomēr allaž noskaņu radoši. Šis gabals tāds raganisks mazliet.

Lai gan man patīk arī Bahs, šis skaņdarbs vairāk izvēlēts tieši Glena Gulda dēļ. Viņš ir fascinējoša personība, tādus cilvēkus varētu mīlēt bezgalīgi...

Cojs arī neprasa īpaši nekādus komentārus. Šī dziesma uzdzen nepārvaramu vēlmi mesties neprātīgā bohēmā un vieglprātībā. Kaut kāds tā laika gars pilnībā virmo no šīs kompozīcijas.

Nu, šo dziesmu sanāk klausīties beidzamajā laikā ļoti daudz mūsu topošās izrādes sakarā, tamdēļ ar to arī nobeigšu.