Kas tavā maģītī? Savus mīļākos ierakstus iesaka dramaturgs Andris Kalnozols  (12)

Jau ziņots, ka izrādes "Mazie jautājumi" radošā komanda apkopo cilvēku pašus mazākos un šķietami nenozīmīgākos jautājumus, lai nonāktu pie lielās atbildes. Tajā spēlē Ivars Krasts, Jurģis Spulenieks, Kristaps Ķeselis, Andrejs Možeiko un Aleksandrs Radzēvičs.

"Kā pareizi atvadīties un pamest viesības? Vai dot roku sveicienam, ja tikko esi iznācis no publiskās tualetes un rokas vēl mitras? Kas ir mazā balstiņa galvā, kas bērnībā liek staigāt tā, ka kurpju purngals sakrīt ar flīžu vai bruģa salaiduma līnijām? Un ko šī balstiņa liek darīt gadiem ejot?" Uz šādiem un vēl mazākiem jautājumiem atbildi meklēs anonīmā "Mazo jautājumu" biedrība, kuras dalībnieki, atzinuši savu atkarību, ir gatavi mesties cīņā un ar savdabīgām terapijas metodēm nonākt pie lielās atbildes.

Jaunais režisors atzīst, ka pats ikdienā mūziku klausās maz. Izņēmums esot bijuši pēdējie pāris mēneši, kad, meklējot skaņu celiņu izrādei "Mazie jautājumi", viņš noklausījies 115 plates. "Pārliecinājos, cik ļoti mūzika spēj darīt neaizmirstamus dzīves mazsvarīgākos  mirkļus," viņš norāda.

Piedāvājam iepazīt desmit Andrim Kalnozolam nozīmīgās un tuvās dziesmas. To secībai nav nozīmes.

Bērnībā draugam bija plašu atskaņotājs un vērtīga itāļu estrādes mūzikas ierakstu kolekcija. Mēs daudz klausījāmies Adriano Čelentano. Pēc tam gājām šaut ar trubiņām pa citiem bērniem.

Vienīgais gabals, ko savā laikā iemācījos nospēlēt uz klavierēm. Protu joprojām.

Man vienmēr patikušas vairākas popdziedātājas uzreiz. Tas sākās ar Sandru, kuras kaseti nopirku Talsu autoostā. Retā 80to gadu dziedātāja, kas ģērbās būdīgi, bet nezaudēja sievišķību.

Ar Šverna daiļradi mani iepazīstināja Rīgas jaunie literāti. Daudz staigājām pa sliedēm un runājām par literatūru, kamēr palika slikta dūša.

Gribēju kļūt gudrāks. Klausījos klasisko mūziku. Kļuvu klusāks.

Mana vecmāmiņa mēdza daudz dungot vecas dziesmas. Un viss kļuva baigi kārtībā.

Kad iestudēju savu diplomdarba izrādi "Labākais cilvēks Tahkurannā", Ivars Krasts nez no kurienes sāka uz mutes ermoņikām spēlēt Dāliņa kājas. Un viss nostājās savās vietās.

Ceru, ka kādreiz izdosies realizēt apjomīgu mūziklu "Kurzemnieki" divās daļās. Pirmo cēlienu uzticētu komponēt latviešu mūzikas smagsvariem ''Skyforger".

Nezinu, kā ir būt vegānam un ādu aizstāvim, bet zinu, ko nozīmē jaunam dzīvot mazpilsētā, kur visu laiku nekas nenotiek.

Ir daži stilīgi miršanas gadi. 27 - Džims Morisons, Kurts Kobeins, Eimija, Džimmijs; 33 - Jēzus Kristus; 40 - Francs Kafka, Džons Lenons; 100 - Ēvalds Valters.

Var arī nomirt kaut kad pa vidu. Var arī neko paliekošu neatstāt. Viņi atstāja.

Albarns ir mūziķis, kura gaitām sekoju kopš pamatskolas. Tūlīt aprīlī iznāks viņa pirmais soloalbums "Everyday robots". ''Heavy seas of love", kas sarakstīta kopā ar Braenu Īno, būs pēdējā dziesma šajā sarakstā.