"Mūžības ceļus sākusi staigāt Vera Singajevska, atstājot palicēju sirdīs sāpes un tukšuma sajūtu. Vienreizēja, neatkārtojama, leģendāra aktrise. Attiecinot uz Singu šos skaļos vārdus, tie iegūst īpatnu siltumu, patiesumu, cilvēciskumu. Viņa patiešām bija, ir un būs neatkārtojama. Nevienam nav izdevies nospēlēt mazu zēnu un meiteņu lomas, tā kā to darīja Singa uz Jaunatnes teātra skatuves daudzu gadu garumā.
Apskaužamas ir tās skatītāju paaudzes, kurām laimējies bērnībā, un arī pieaugušā vecumā redzēt Veras Singajevskas naivo, lētticīgo, draiskulīgo un tai pat laikā gudro un attapīgo Šuru Tičinkinu V. Mihalkova "Sombrero" iestudējumā, gaužām prātīgo un apzinīgo Profesoru E. Kestnera "Emīls un Berlīnes zēni" uzvedumā, mīlīgo, asprātīgo Vinniju Pūku, vai mazo Katrīnu ar viņas bērna izmisumu par pazudušo kaķīti P. Putniņa "Gaidīšanas svētkos". Un kur tad vēl nepārspējamais un nebēdīgais Karlsons - vislabākais draugs maziem, vientuļiem bērniem. Karlsons, kurš ne tikai garšīgi ēd kūkas, spēlējas ar tvaika mašīnītēm, un kaitina pieaugušos, bet aicina bērnus paskatīties zvaigznēs un novērtēt īstu draudzību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
