Izrādes apskats: Kiķināšana un klusums – liepājnieku 'Stavangera' Polijā  (3)

Festivāla direktore Jadwiga Oleradzka festivāla programmu ierasti veido kā atspulgu tiem procesiem, kas šodien norisinās Eiropas teātros.

Austrumeiropu pārstāvēja Polija, Lietuva, Latvija, Serbija, Slovēnija, Rumānija, Ungārija, bet Rietumus – Īrija, Itālija, Nīderlande un Vācija.

Festivālam ir arī savi iemīļoti mākslinieki, tostarp Eimunts Nekrošus, Oskars Koršunovs un arī mūsu Alvis Hermanis. Taču no Latvijas šogad uz festivālu devās Liepājas teātris ar Konstantīna Bogomolova iestudējumu "Stavangera" (Pulp People).

Liepājnieki Toruņā viesojās pašā festivāla vidū. Bija jau noskatīts Eimunta Nekrošus kosmosu aptverošā un cilvēku pētošā "Dievišķā komēdija", un vēl vairākas citu Eiropas valstu izrādes, veidojot visai kolorītu kontekstu.

Festivāls tradicionāli tiek atklāts ar kādu Nekrošus iestudējumu, tādējādi visam festivālam piešķirot īpašu garīgo vertikāli. Pēc piecu stundu ceļojuma Nekrošus pasaulē, nākamajās dienās redzētie asie un provokatīvie darbi ar sociālpsiholoģisko problēmu aktualizāciju brīžiem šķita jau pārlieku ārišķīgi un pat pļāpīgi.

Taču tiem sekojošais – mūsdienīgi pasniegts psiholoģiskais teātris, kāds bija Koršunova "Kaijas" iestudējums (vienīgā izrāde festivālā, kur pamatā izmantots klasikas darbs, proti, Antona Čehova luga), - lielākajai daļai festivāla auditorijas bija kā medusmaize. Izrādes vakarā un vēl nākamajā dienā visi par to vien runāja – cik spēcīgu iespaidu atstājis režisora precīzi un smalki izlasītais teksts, turklāt absolūti minimālā scenogrāfiskajā risinājumā, kur arī aktieri ģērbti gluži ikdienišķās drēbēs.

Sekojot Polijas festivāla pirmās puses norisēm, neliels satraukums bija par mūsu "Stavangera" – kā tā izskatīsies uz redzēto izrāžu fona, kā Toruņas festivāla viesi – kritiķi un žurnālisti (kas veido festivāla pamatauditoriju) uzņems mūsu Latvijas iestudējumu? Turklāt - arī līdz Toruņai jau bija atnākušas ziņas par liepājnieku panākumiem Vīnes festivālā "Wiener Festwochen": par skatītāju dzīvo atsaucību, kritiķu mīlestību un stāvovācijām pēc visām trim Vīnē nospēlētajām izrādēm. Polijā reakcija bija gluži cita…

Liepājas teātra "Stavangera" Toruņā tika spēlēta vidēja izmēra kino zālē. Iestudējuma tēmas kontekstā – ļoti piemērotā telpā. Izrādes laikā brīžiem varēja dzirdēt gan ķiķināšanu, gan spēcīgu koncentrēšanās klusumu.

Aplausi gan bija tikai pieklājīgi. Vienu no iemesliem, kāpēc tā, saklausīju kādas poļu kritiķes viedoklī jau vairākas dienas pēc izrādes noskatīšanās. Viņa atzinās, ka izrādes laikā, no vienas puses, bijusi drusku garlaikota, no otras – nogurdināta no nepieciešamības īpaši koncentrēt uzmanību, lai izsekotu nemitīgajai simultānajai darbībai, titriem, tulkojumam austiņās, taču – jo vairāk pagājis laiks pēc izrādes noskatīšanās, jo radušās arvien jaunas atziņas gan par iestudējuma režiju, gan tēmu, gan formu.

Līdzīgi kā daudzos festivālos, arī "Kontaktā" iedibināta tradīcija pēc izrādes visiem interesentiem tikties diskusijā ar māksliniekiem. Festivāla auditorijas sarunā ar Liepājas teātra aktieriem visvairāk gandarīja tas, ka jautājumi tika uzdoti saistībā ar mākslu – par aktierspēles veidu un par darbu ar režisoru. Pēc tām festivāla izrādēm, kas vēstīja, piemēram, par vardarbību īru izglītības iestādēs vai nepilsoņu sāpīgajiem jautājumiem Slovēnijā, cilvēku psihoemocionālajām problēmām privātajā dzīvē vai sociālpolitiskajām traumām Ungārijas vēsturiskajā pieredzē, diskusijās sarunas vairāk rotēja ap tematiku.

Protams, teātris ir viens no veidiem, kā informēt, kā vēstīt, kā aktualizēt, kā aicināt uz diskusiju par cilvēkiem svarīgo konkrētajā zemē. Taču par mākslu droši vien var runāt tikai tad, kad saturs un forma ir harmoniskās attiecībās. Šajā ziņā "Stavangera" bija pārliecinoša, ko festivāla žūrija acīmredzot arī novērtēja.

Festivāla "Grand Prix" jeb I vieta tika piešķirta īru iestudējumam "The Blue Boy" (ideja un režija - Feidlim Cannon, Gary Keegan). Arī šajā izrādē bija atrasts adekvāts balanss starp dokumentālo stāstu par reliģijas autoritāro lomu izglītības un audzināšanas sistēmā un formu, kādā par to vēstīt. Izrādes veidotāji atzina, ka tieši ar formu un kompozīciju strādāts ļoti uzmanīgi, jo pēc baznīcas pedofilijas skandāliem Īrijā par attiecīgo tematiku cilvēki nevēlas runāt un diskutēt, kaut problēma joprojām ir aktuāla. Kā īpaša šīs izrādes kvalitāte atzīmējamas mēmās jeb kustību ainas un to tēlaini suģestējošais iespaids.

Tomēr visvairāk balvu saņēma III vietas ieguvēja – Oskara Koršunova "Kaija". Bez žūrijas piešķirtās trešās galvenās balvas, pie lietuviešiem aizceļoja arī labākā režisora balva; par labāko jauno aktieri tika atzīts Trepļeva lomas izpildītājs Martynas Nedzinskas; par labāko sieviešu lomas atveidotāju – Rasa Samuolyte (Maša); arī žurnālistu un kritiķu aptaujā par līderi kļuva Koršunova iestudējums. Pēc šās sezonas veiksmīgās viesrežijas Dailē ar "Izraidītajiem", protams, Oskaru Koršunovu atkal gribētos redzēt pie mums. Tāpat kā gaidām Konstantīnu Bogomolovu Liepājas teātrī.