"Kas gan saistījis jauno režisoru Dāvi Auškāpu asas satīras cauraustajā tekstā, kurš radies tad, kad staļinisms tikai sāka uzņemt apokaliptiskos apgriezienus? Kas gan var būt aktuāls un kopīgs 21. gadsimta Eiropas valstu labklājības savienībai ar varmācīgo un liekulīgo Padomju Savienību, kuras konsekvences netīši, taču pravietiski nojauta Majakovskis?
Varbūt tas, ka dzejnieka tēlotā sava laika groteskā un iedomātā antiutopija visai spilgti īstenojusies šodienā. Majakovska "Blakts" nav luga ierastā izpratnē, tā ir tiklab nepieradināma, kā atvērta režisora fantāzijai un drosmei. Dāvis Auškāps saskata tajā paradoksus, kurus riskēdams iekodējis autors" – tā Ieva Struka, Nacionālā teātra direktora palīgs literāros jautājumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
