Lai sasniegtu šo mērķi, teātris strādās aptuveni trīs līdz četrus gadus. "Tas nebūs panākams uzreiz, jo prasīs izrāžu kvalitātes celšanu," norādīja Dailes teātra mākslinieciskais vadītājs Dž.Dž.Džilindžers.
Dailes teātra direktors Andris Vītols paskaidroja, ka teātris aicinās starptautiska līmeņa teātra kritikas autoritātes izteikt viedokli par Dailes teātra izrādēm, negaidot to, ka viņi paši sāks interesēties. "Sākumā tas varētu tikt īstenot Baltijas mērogā," norādīja Vītols. Viņš atzina, ka viens vērtējums ir skatītāju interese par izrādēm, bet kaut kas pilnīgi cits ir kritiķu atsauksmes.
Šajā sezonā Dailes teātrī izrādes iestudēs arī vairāki ārzemju režisori, kā arī vienai no izrādēm būs pieaicināta britu scenogrāfe - Liza Kuka. Tā būs Jana Villema van den Bosa iestudētā Lī Hola luga "Vakariņas ar Elvisu", kuras pirmizrāde paredzēta 19.septembrī. "Cilvēki mēģina kontrolēt to, kā viņi jūtas, bet beigās tas neizdodas," par izrādi stāstīja režisors, norādot, ka izrāde parāda veidus, kā cilvēki cenšas kontrolēt savas jūtas. Lugā ir četri galvenie varoņi, kurus spēlē Artūrs Skrastiņš, Vita Vārpiņa, Ieva Segliņa un Gints Andžāns. Tā ir sadzīves drāma ar Lasvegasas elementiem, atklāja režisors. Viņš paskaidroja, ka izrāde ir nevis par jauno Elvisu, bet par Elvisu, kuru māc atkarības.
Aktieris Skrastiņš pastāstīja, ka izrādē būs daudz mūzikas no Elvisa Preslija daiļrades. Daļu no tās izpildīs pats aktieris. "Šī izrāde būs ļoti, ļoti seksīga," atklāja Skrastiņš. Viņš norādīja, ka tieši traģikomēdija ir viņa mīļākais žanrs. Skrastiņš atzina, ka priecājas strādā kopā ar Van den Bosu, jo režisors katru reizi viņu izaicinot darīt kaut ko jaunu, piemēram šoreiz Skrastiņam izrādē neesot neviena runājamā teksta.
Mazajā zālē 21.septembrī notiks Genādija Ostrovska melodramatiskās komēdijas "Divi kapteiņi" pirmizrāde autora režijā. Režisors pastāstīja, ka izrāde nebūs tikai jaunā gada komēdija, kaut arī saglabās šo formu. Viņš norādīja, ka ir ļoti apmierināts ar galvenās lomas atveidotāju - aktieri Lauri Subatnieku. Lomās izrādē būs arī Ģirts Ķesteris, Lauris Dzelzītis, Dārta Daneviča, Intars Rešetins, Agnese Zeltiņa u.c. Ostrovskis jau esot uzņēmis šajā stāstā balstītu filmu, tomēr kino un teātra valodas ļoti atšķiras.
Ostrovskis ir krievu scenārists, kino režisors un producents. Viņa filmu scenāriji ir saņēmuši virkni prestižu kino balvu, un pēc tiem savas filmas veidojuši tādi režisori kā Pāvels Lungins, Valērijs Todorovskis, Filips Jankovskis u.c.
Lielajā zālē 14.novembrī plānota Gistava Flobēra melodrāmas "Bovarī kundze" pirmizrāde, kuru iestudēs lietuviešu režisors Rolands Atkočūns. Nākamo Lielās zāles iestudējumu veidos Dž.Dž.Džilindžers - 9.janvārī notiks Maksima Gorkija drāmas "Saules bērni" pirmizrāde.
Pavasarī Dailes teātrī atgriezīsies bulgāru režisors Aleksandrs Morfovs, kurš veidos Kena Kīzija drāmas "Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu" iestudējumu, kam pirmizrāde paredzēta 20.martā. 15.maijā notiks Reja Kūnija un Maikla Kūnija komēdijas "Reāli sliktie puiši" pirmizrāde, ko iestudēs Dž.Dž.Džilindžers. Iecerēts arī Vecgada koncerts, ko veidos režisors Gundars Silakaktiņš.
Vairākas izrādes sezonas laikā plānotas mazajās spēles telpās. Mazajā zālē uzvedīs Kristofera Durenga "Vaņa un Soņa un Maša un Spaiks", kuras režisors būs Silakaktiņš, Važdi Muavada "Ugunsgrēki", kuras režisors būs Mārtiņš Eihe, Leldes Stumbres "Droši kā tankā" ar režisoru Mihailu Gruzdovu un Pītera Šefera "Equus. Aulēkšiem", kuras režisore būs Laura Groza-Ķibere.
Kamerzālē izrādīs režisora Gruzdova fantāziju par Fjodora Dostojevska stāsta tēmu "Lēnprātīgā", divus Dmitrija Petrenko iestudējumus - Bernharda Šlinka "Visas viņas grāmatas" un Aleksandra Jugova "Čuhņa", Aleksandra Molčanova "Ne-slepkava", ko iestudēs Regnārs Vaivars, un Mārtiņa Zīverta "Rīga dimd", kuras režisors ir Kārlis Auškāps.
18.septembrī Dailes teātra Mākslas telpā "Brīvības 75" tiks atklāta izstāde ""Atkušņa" romantiķis. Leo Kokle. Portreti". Izstādes kuratore ir Sarmīte Sīle, un tajā, atzīmējot mākslinieka 90.dzimšanas dienu, tiks izstādīti portreti, kuros viņš portretējis galvenokārt draugus, savam garam tuvus cilvēkus, cenšoties atklāt viņu iekšējo pasauli un neaizmirstot arī, kādas profesijas pārstāvji viņi ir. Izstādei savus arhīvus par mākslinieku atvēlēja arī Latvijas Radio un Latvijas Televīzija.