Artūra Skrastiņa spilgtākās lomas. Sveicam aktieri apaļajā jubilejā!  (46)

1974. gada 18. septembrī Jelgavā dzimušais aktieris uz skatuves sevi spilgti pieteica 1995. gadā un kopš tā laika piedalījies vairāk nekā 50 izrādēs, spēlējis trīs seriālos un 11 kinolomās, tostarp ieguvis "Lielo Kristapu" par lomu filmā "Likteņdzirnas" (1997). Tāpat viņš gan vienatnē, gan dažādos tandēmos uzstājies kā dziedātājs un pasākumu vadītājs.

Viņa popularitāti apliecina arī vairākas "Spēlmaņu nakts" balvas nominācijās, kuras nosaka skatītāji. Populārais aktieris pats savukārt jau agrāk portālam "Delfi" pus pa jokam norādīja, ka viņam vislabāk patīk tādi skatītāji, kuri ir neredzami, kurus nemoka klepus un kuri izslēdz mobilos telefonus.

Piedāvājam atcerēties spilgtākās populārā aktiera teātra lomas:

Semjona Semjonoviča Podsekaļņikova loma izrādē "Finita la comedia!", kas tapusi pēc Nikolaja Erdmana lugas "Pašnāvnieks" motīviem, Skrastiņam atnesa pagaidām pēdējo "Spēlmaņu nakts" balvu kategorijā "Gada aktieris", kā arī skatītāju simpātiju balvu.

Aktieris tajā iejūtas maza, neievērojama cilvēciņa lomā, kurš nolemj mest izaicinājumu visai cilvēcei ar tās nepilnībām un izdarīt pašnāvību. Notiek brīnums - smieklīgais mietpilsonis pārvēršas par traģisku varoni.

Erdmana lugu, kas dažkārt tiek salīdzināta ar Gogoļa slaveno "Revidentu", 2012. gadā Latvijā iestudēja režisors Aleksandrs Morfovs.

Artūrs Skrastiņš izrādē "Amadejs" iejūtas galma komponista Antonio Saljēri ādā. Augstais amats dod viņam iespēju noteikt valsts mūzikas dzīvi, un bez viņa ziņas impērijā nenotiek nekas.

Aktieris režisora Jana Villema van den Bosa iestudētajā izrādē izdzīvo Saljēri karjeras lejupeju pēc tam, kad viņš apzinās, ka atšķirībā no jaunā Mocarta, kura mūziku viņš pats dievina, viņš nav ģēnijs. 2011. gada izrāde izspēlē dramaturga Pītera Šefera lugu, kuru tas balsta leģendā par Mocarta noindēšanu.

Skrastiņam šī loma atnesa "Spēlmaņu nakts" balvu nominācijā "Gada aktieris skatītāju balsojumā"

Ar Lukjana Timofejeviča Ļebedeva lomu Mihaila Gruzdova un Indras Rogas iestudētajā izrādē "Idiots. Pēdējā nakts" Artūrs Skrastiņš nopelnīja "Spēlmaņu nakts 2008/2009" balvu nominācijā "Gada aktieris otrajā plānā".

Izrāde 2009. gadā iestudēta pēc Fjodora Dostajevska romāna "Idiots" motīviem.

Artūram Skrastiņam Fredija loma izrādē "Siseņi" bija otrs iemesls "Spēlmaņu nakts 2008/2009" balvas iegūšanai nominācijā "Gada aktieris otrajā plānā".

Režisora Mihaila Gruzdova 2008. gadā iestudētā tāda paša nosaukuma serbu dramaturģes Biļanas Srbļanovičas luga stāsta par mūsdienu cilvēka vientulību, vilšanos un zaudētajām ilūzijām, paaudžu kariem un sadursmēm, konfliktiem ģimenes locekļu starpā, kā arī neārstējamām brūcēm, ko cērt vistuvākie cilvēki.

Gilberta Horna loma 2006. gadā iestudētajā Deivida Harovera lugā "Naži vistās" atnesa Artūram Skrastiņam "Spēlmaņu nakts" balvu nominācijā "Gada aktieris".

Režisors Gatis Šmits ar aktieru palīdzību atklāj stāstu par mīlas trijstūri, kas risinās laikā, kad valoda vēl nebija līdz galam iekarojusi savu vietu cilvēka dzīvē.

"Spēlmaņu nakts" balvu nominācijā "Gada aktieris" gan neatnesa tikai loma izrādē "Naži vistās". Dažkārt tiek minēts, ka šajā sezonā Artūra Skrastiņa talants vislabāk izpaudās izrādē "Spilvencilvēks".

2005. gadā iestudētā izrāde bija pirmā Skrastiņa un Lielbritānijā dzīvojošā režisora Jana Villema van den Bosa sadarbība, kura laika gaitā jau vairākkārt sevi pierādījusi (tostarp jau pieminētajā izrādē "Amadejs").

Jaunākā Nīderlandē dzimušā režisora izrāde ar Skrastiņu galvenajā lomā "Vakariņas ar Elvisu" pirmizrādi piedzīvos jau šajā nedēļā - 19. septembrī.

Arī sava vārdabrāļa loma 2004. gadā iestudētajā izrādē "Kreisais pagrieziens" Skrastiņam atnesa "Spēlmaņu nakts" balvu nominācijā "Labākais aktieris otrā plāna lomā".

Latvijas teātra leģendas Oļģerta Krodera 2004. gadā iestudētajā latviešu dramaturģes Evitas Sniedzes lugā tiek risinātas mūsdienīgas ģimenes problēmas brīžos, kad tie iepazīst cits citu un cenšas labāk izprast, kas slēpjas aiz otra ādas.

Artūram Skrastiņam Narcisa Trembinska loma atnesa pirmo "Spēlmaņu nakts" balvu nominācijā "Gada aktieris otrajā plānā".

Mihaila Gruzdova 2002. gadā uzvestā komēdija pēc Ivana Turgeņeva darba motīviem stāsta, kā pilsētas kungi, ieradušies lauku muižā, nolemj izklaidēties, izjokojot veco Kuzovkinu, kurš tur izmitināts žēlastības dēļ. Viņa dzērumā atklātie noslēpumi pēkšņi apgriež kājām gaisā ierasto muižas dzīvi.

Lai gan popularitāti Skrastiņš iemantoja arī pēc tobrīd nesenās filmas "Likteņdzirnas" izrādīšanas uz lielajiem ekrāniem, daudzi vēl pavisam jauno Dailes teātra aktieri pirmo reizi ieraudzīja spēlējot krietno kareivi Šveiku.

Īpašu popularitāti šis 1998. gada uzvedums izpelnījās ne tikai Skrastiņa, bet arī "Prāta vētras" dēļ, jo grupa veidoja galveno izrādes muzikālo pavadījumu, tostarp vairākas dziesmas kļuva populāras arī ārpus izrādes.

Pilnā garumā izrāde noskatāma šajā ierakstā:

Artūra Skrastiņa debija Dailes teātrī 1995. gadā izvērtās visai spilgta. Viņš tika izvēlēts jaunākā brāļa lomai Māras Zālītes un Raimonda Paula veidotajā izrādē "Meža gulbji".

Pēc Hansa Kristiana Andersena pasakas motīviem tapušais darbs guva milzu atsaucību. To ņemot vērā sirsnīgā, bet smeldzīgi skumjā izrāde no jauna tika uzvesta 2005. gadā. 

Viena no populārākajām izrādē dzirdamajām dziesmām - "Es nezinu":