Valmieras teātrī jau trešo reizi uzved mīlasstāstu 'Romeo un Džuljeta'  (1)

Pirmizrāde paredzēta 26. oktobrī teātra Mansardā. Lugas notikumi pietuvināti mūsu dienām, un dzimtu naida vietā par jaunu cilvēku nāves iemeslu kļuvusi cīņa par varu. "Es izvēlējos šo lugu, jo tajā tik uzskatāmi ir pretstatīts tas, ko mēs visi gribam, ar to, ko mēs darām," saka režisors.

"Mēs gribam mīlēt un būt mīlēti un laimīgi, taču – būt destruktīviem ir vieglāk. Izrādē neesam izvēlējušies kādu konkrētu laiku, arī vieta ir nosacīta Amerika – mūsu sapņu un priekšstatu zeme, kur visam vajadzētu būt labi. Tomēr arī tur valda tieši tā pati destrukcija.

Divu naidīgu dzimtu vietā Romeo un Džuljetas mīlestību padara neiespējamu vecāku tieksme pēc varas, kuras dēļ viņi gatavi uz visu: tēvs, pilnīgi skaidri apzinoties, ko dara, gatavs pārdot savu meitu.

Mūsu izrādē Džuljetai vairs nav 14 gadu, varoņi ir tādi, kādi ir aktieri – jauni, bet pieauguši cilvēki, kas saprot, ka mīlestība ir vienīgā izeja abu ģimeņu radītajā bezizejā."

Mārtiņš Eihe ir arī telpas koncepcijas autors, kostīmu māksliniece – Baiba Litiņa, horeogrāfs – Aigars Apinis. Galvenajās lomās būs jaunie aktieri Rūta Dišlere un Rihards Jakovels.

"Romeo un Džuljeta" pieder pie tām lugām, kuras teātris izvēlas tad, ja trupā ir atbilstoši talantīgi un harizmātiski aktieri. "Mēs esam ļoti atkarīgi viens no otra, no partnerības ar pārējiem aktieriem," uzsver Rūta Dišlere, kurai šī būs pirmā loma Šekspīra lugā.

"Dzirkstelei jābūt," piekrīt arī Rihards Jakovels. Iepriekš viņš spēlējis vienu no Makbetiem Vladislava Nastavševa iestudējumā, tāpēc var salīdzināt: "Šajā izrādē Šekspīra teksts daudz lielākā mērā jāpadara par savu, personisku, privātu. Tas nav viegli, ir jāsasniedz noteikts "trakums", lai sāktu runāt dzejā."

Šis būs trešais "Romeo un Džuljetas" iestudējums Valmieras teātrī. Abi iepriekšējie bija visnotaļ izaicinoši savam laikam – 1966. gada uzvedumā režisors Oļģerts Kroders šokēja pieņemšanas komisiju ar Romeo, kas bija novilcis kreklu, savukārt Valentīna Maculēviča 1989. gada iestudējumā divas naidīgās dzimtas bija latvieši un krievi.