Izrādes režisors Andžejs Bubeņs stāsta: "Vispār jau šī izrāde, pirmkārt, ir par vientulību, par to, ka cilvēkiem trūkst mīlestības, maiguma, ģimeniska siltuma. Dzīvojam kaut kādā vajadzību ķēdē, no kuras nespējam izrauties. Galvenā varone mēģina izrauties, tad nu izrādes gaitā redzam, kā viņai tas izdodas.
Atsaucoties uz manu cienījamo profesoru Georgiju Tolstonogovu, teātra galvenais uzdevums ir radīt emocijas, vienalga – labas vai sliktas, bet emocijas un līdzpārdzīvojumu. Ēdena fon Horvāta darbi ir tādi, kas raisa emocijas, turklāt ļoti plaša spektra emocijas. Šajā izrādē mēs arī vairāk uzdodam jautājumus par dzīvi, dzīvošanas jēgu, aicinām līdzi domāt, nekā sniedzam gatavas atbildes. Johana Štrausa valšiem izrādē ir būtiska nozīme, tie skan praktiski visu laiku. Tie veido gan darbības fonu, gan dažkārt arī ironiski palīdzīt atsegt kontrastu starp iedomāto un realitāti."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!