Iespējamu provokāciju dēļ no 17.marta uz 13.aprīli pārcelts mūzikls "Cukurs. Herberts Cukurs" koncertzālē "Rīga".
Kā norādīja mūzikla veidotājs producents Juris Millers, pamatojoties uz Drošības policijas (DP) informāciju par iespējamām provokācijām saistībā ar 16.marta pasākumiem, 17.marta paredzētā izrāde pārcelta uz aprīli. Pēc Millera teiktā, viņš nav vēlējies riskēt ar aktieru un apmeklētāju veselību.
Kā ziņots, mūzikla veidošanu nosoda Itas Kozakēvičas vārdā nosauktā Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācija. "Uzskatām, ka ir absolūti nepieļaujami apdziedāt cilvēku, kurš brīvprātīgi sasēja sevi ar asiņaino [Viktora] Arāja komandu," norādījusi asociācija.
Par mūzikla iestudēšanu neapmierinātību paudis Simona Vīzentāla centra Jeruzalemes nodaļas direktors Efraims Zurofs, jo Cukurs, pēc Zurofa teiktā, Otrā pasaules kara laikā esot piedalījies ebreju civiliedzīvotāju nogalināšanā. Savukārt Ventspils Krievu biedrība vērsusies pie DP vadītāja Jāņa Reinika, Ventspils pilsētas domes izpilddirektora Alda Ābeles, Ventspils pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka Jāņa Arāja, kā arī Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieka Normunda Grūbja ar lūgumu aizliegt mūzikla "Cukurs. Herberts Cukurs" pirmizrādi Ventspilī.
Tāpat mūzikla dēļ Latvijas vēstniekam Bahtijoram Hasanam EDSO mītnē Vīnē nācās izplatīt paziņojumu, kurā tika uzsvērts, ka Latvijā kā demokrātiskā valstī tiek ievērota vārda brīvība. "Neskatoties uz to, ka iestudējumu veido neatkarīgs producents un neatkarīga radošā grupa pēc privātas iniciatīvas, uzņemoties par to pilnu atbildību, Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) visas valdības vārdā ir paudis skaidru pozīciju šajā jautājumā, nosodot izrādes autoru izvēli veltīt izrādi Cukuram, kas Otrā pasaules kara laikā bija bēdīgi slavenās un noziedzīgās "Arāja komandas" dalībnieks," bija teikts paziņojumā.
Mūzikla pirmizrādi Rīgā pavadīja divas protesta akcijas, ko rīkoja Latvijas Sociālistiskā partija un Latvijas Antifašistu komiteja.
Mūziklu veidojis producents Millers sadarbībā ar dzejnieku Pēteri Dragunu un komponistu Jāni Ķirsi. Izrādes anotācijā Cukurs raksturots kā pasaulē slavenākais latvietis - par tādu viņš kļuvis, pateicoties savam lidojumam no Rīgas uz Gambiju paša konstruētajā un uzbūvētajā vienmotora lidmašīnā 1933.-1934.gadā. Pateicoties tam, par Cukuru rakstījusi prese visā pasaulē, savukārt mājās pēc lidojuma viņš esot sagaidīts kā nacionālais varonis. Mūzikls "Cukurs. Herberts Cukurs" sāksies ar 1933.gadu un parādīs Cukura lidojumu un piedzīvojumus, kā arī traģisko likteņa pusi, kas risināsies Latvijas brīvvalsts un okupācijas laikā, bet noslēgsies ar Cukura nāvi Dienvidamerikā.