Plāno palielināt aktieru atalgojumu, neprasot papildu finansējumu  (3)

Kā trešdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai skaidroja kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK), jau šogad vairākām kultūras nozarē strādājošo grupām veikta atalgojuma izlīdzināšana, taču teātra nozare to vidū nav.

Muzejos, skolās, arhīvos, Latvijas Neredzīgo bibliotēkā speciālistu vidējais atalgojums palielināts līdz vidēji 689 eiro jeb līdz 90% no vidējās sabiedriskā sektorā strādājošo darba samaksas 2013.gadā. Pārējam personālam - līdz 459 eiro jeb vidēji 60%. Savukārt koncertorganizācijās mūziķiem vidējais atalgojums mēnesī ir ne mazāks par 840 eiro, kas atbilst aptuveni 95% no vidējā Latvijas Nacionālās operas un baleta atalgojuma. Tikmēr teātros tehniskā personāla vidējais atalgojums palielināts līdz 538 eiro.

Kultūras ministrijas valsts sekretārs Sandis Voldiņš minēja, ka aktieru atalgojums jo īpaši atšķirīgs ir reģionālajos teātros. Piemēram, Daugavpils teātrī vidējais atalgojums ir 564 eiro, bet Rīgā tas ir lielāks. Viņš apgalvoja, ka ar pašreizējo budžetu KM var palielināt aktieriem atalgojumu, neprasot papildu līdzekļus.

Melbārde skaidroja, ka nākamajā gadā būtiski ir pievērsties arī visam tam, kas saistīts ar Latvijas simtgades sagaidīšanu. No ministres teiktā izriet, ka ir nepieciešama diskusija lēmumu pieņēmēju vidū, lai noteiktu, kādu programmu gatavot uz Latvijas simtgadi.

"Simtgades programma jāveido tā, lai tā maksimāli radītu vēlmi iesaistīties arī pašiem cilvēkiem. Piedāvājumam jābūt tādam, lai piecu gadu garumā mainītos uz pozitīvu attieksme pret valsti. Es gribētu, lai Latvijas simtgades programma būtu tāda, kas dotu mums impulsu mobilizēties. Neapšaubāmi, ka programmas veidošanā mums jādomā arī par komunikācijas veidošanu ar sabiedrību," sacīja Melbārde.

Intensīvs darbs turpinās arī pie Eiropas Savienības (ES) fondu apguves. Ir skaidrs, ka pieprasījums pēc finansējuma ir lielāks, nekā tas ir pieejams, tādēļ notiek sarunas starp daudzajām iesaistītajām pusēm.

Tāpat tiek gatavoti nozīmīgi likumprojekti, Latvijas Nacionālās bibliotēkas likumprojekts, Sakrālā mantojuma saglabāšanas likumprojekts, kā arī KM 2016.gadā gribētu strādāt pie mecenātisma jomas sakārtošanas. Ir grūtības piesaistīt mecenātus, ņemot vērā interešu konfliktu normas. Šo jomu nolemts sakārtot, lai mecenātu piesaiste būtu daudz vienkāršāka, stāstīja ministrijas valsts sekretārs.

Savukārt komplicētāks ir Valsts kultūrkapitāla fonda finansēšanas modeļa atjaunošanas projekts, kura koncepcija ir iesniegta Ministru kabinetā, bet līdz šim vēl nav izskatīta.

Noslēguma fāzē ir arī vairāku ievērojamu būvju pabeigšana - "Lielais dzintars" Liepājā un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja rekonstrukcijas pabeigšana, taču vairākas kultūras infrastruktūras ir attīstības procesā, bet labā ziņa ir tā, ka finansējums to īstenošanai ir atrasts, uzsvēra KM valsts sekretārs.

Patlaban problemātiskākais ir padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla komplekss Latviešu strēlnieku laukumā 1. Voldiņš akcentēja, ka joprojām oficiāli projekta īstenošanas termiņš pirmajai kārtai nav pārcelts, taču, ņemot vērā Rīgas būvvaldes lēmumu, pirmā kārta, visticamāk, nenoslēgsies nākamā gada oktobrī. KM pārstāvji ir tikušies ar Represēto biedrību, lai pārrunātu iespēju vismaz līdz 2018.gadam realizēt memoriālu. To būtu iespējams izdarīt, ja tiktu veikta tehniskā projekta pārstrāde, taču tam būtu nepieciešams papildu finansējums.

Tāpat finansējums 2 562 340 eiro apmērā ir atrasts Raiņa un Aspazijas muzejiem, Rakstniecības un mūzikas muzeja restaurācijai, pārbūvei un ekspozīcijas izstrādei, Muzeju krātuvju kompleksam, Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam un Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja filiāles Latvijas Fotogrāfijas muzeja telpu pielāgošanai un ekspozīciju iekārtošanai.

Savukārt joprojām attīstības procesā ir Jaunā Rīgas teātra projekts. Paredzēts ka līdz nākamā gada jūlijam teātrim tiks pielāgotas telpas Miera ielā 58A, bet esošās teātra ēkas rekonstrukcija plānota līdz 2018.gada pavasarim.

Nākamajā gadā plānots atzīmēt arī divas nozīmīgas jubilejas. Janim Rozentālam tiks svinēta 150 gadu jubileja, kam par godu plānota Rozentāla jubilejas izstāde Latvijas Nacionālā mākslas muzeja jaunajā izstāžu zālē, iecerēta albuma "Janis Rozentāls" izdošana, starptautiska zinātniskā konference, kā arī izstādes rīkošana Somijā. Savukārt 80 gadu jubileju nākamgad svinēs komponists Raimonds Pauls, kam par godu nākamā gada janvārī iecerēti desmit jubilejas koncerti Latvijas Nacionālajā teātrī, kā arī plānota interneta vietnes izveide, kurā būs katalogs ar Paula radītajiem skaņdarbiem visos žanros, kā arī informācija par pieejamo nošu materiālu, audio un video failiem.