Izrādes apskats: Vai tautai ir vajadzīgi varoņi?
Foto: Kristaps Kalns
Tāda apjoma iestudējumi kā "Cilvēks, kas smejas" Latvijas Nacionālajā teātrī ir liels risks – ir nepieciešama spēcīga pārliecība, skaidra vīzija un mērķis, izcili saliedēta komanda un, protams, tādi neietekmējami faktori kā "veiksme" un "emocionālā sasaiste ar skatītāju". Šķiet, ka šoreiz daļa no nepieciešamā ir bijis, bet ne viss ir izdzīvojis līdz galam.

Vērtējums:

Mūzikli ir viens no maniem iemīļotākajiem žanriem, kurā, manuprāt, ir iespējams vērot apbrīnojamus pierādījumus cilvēka fiziskajai un arī emocionālajai sagatavotībai darbam uz skatuves. Skatoties Brodvejas iestudējumu ierakstus vai ekranizējumus šķiet neticami, ka aktieri spēj ik vakaru uz skatuves dziedāt, vienlaicīgi dejot, veikt teju akrobātiskus trikus un reizē arī spēlēt lomu, tai emocionāli pieslēdzoties. Bet tas ir iespējams. Tieši tādēļ joprojām gaidu, kad Latvijā mūzikla žanrs piedzīvos savu atdzimšanu nākamajā līmenī, nepretendējot tikai uz izklaidējošu dziesmu spēli, kuru nesaista ar "nopietno teātri".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!