Labi zināmais un pieprasītais krievu teātra mākslinieks Rīgā ir biežs viesis. Pilsētas un režisora "romāniņš" sācies pirms sešiem gadiem, kad Latvijas Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis viņu uzaicinājis iestudēt krievu klasiku - Gogoļa "Mirušās dvēseles".
Kopš tā laika Serebreņņikovs Latvijā uzvedis gan Georga Bīhnera nepabeigto darbu "Voiceks", gan kopīgi ar Ievu Struku radījis "Raiņa sapņus". Eiropā viņš ir ne mazāk novērtēts kā Alvis Hermanis.
Jūsu pirmais jaunā gada ieraksts "Facebook" bija: "Mūsu gaumi izpostījušas Jaungada komēdijas." Kādi jums iebildumi pret tradīcijām?
Viss, kas reiz bija smieklīgs, tāds vairs nav. Iemīļotie aktieri arī vairs nav smieklīgi. Par dažiem pat neērti paliek. Vēl jau ir estrādes zvaigžņu koncerti, "Zilās uguntiņas"... Visi tie paranoiskie danči un joki izskatās pēc mēģinājuma nodrošināt labu garastāvokli ar smago narkotiku palīdzību. Mūs programmē dzīvot vakardienā. Kaut kāds kaitīgums tajās komēdijas un "uguntiņās" nešaubīgi ir.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
