"Svina garša" Latvijas Nacionālajā teātrī  - 2
Foto: Agnese Zeltiņa
Pagājušā gada sākumā iznākušais Māra Bērziņa romāns "Svina garša" kļuva par spilgtu notikumu jaunākajā latviešu literatūrā un arī joprojām uzskatāms par vienu no veiksmīgākajiem darbiem latviešu vēsturiskās prozas žanrā – bez patosa, liekas pietātes un glorifikācijas tas runā par vienu no sarežģītākajiem laika posmiem mūsu vēsturē – Otrā pasaules kara sākumu un holokaustu Latvijā. Jau pēc gada Valtera Sīļa režijā un dramatizējumā romāns piedzīvojis iestudējumu uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves.

Vērtējums:4

Romāna un arī izrādes centrā ir vienkāršs, jauns mālderzellis Matīss Birkens – pašpuika un Čaka "apašs frakā" – šādu tēlu apspēlē arī romāns, kurā padomju policijas vajāti, Matīss un viņa draugs Rūdis, aizlienētās frakās laižas bēgšus pāri Rīgas iekšpagalmiem, lai vienā brīdī attaptos Torņkalna stacijā, kur tieši tobrīd notiek cilvēku izsūtīšana uz Sibīriju. Matīss uz pasauli raugās vienkārši un mazliet pat naivi, atbildes uz apkārt mutuļojošās dzīves uzdotajiem sarežģītajiem jautājumiem nereti meklējot savulaik izlasītās grāmatās. Matīss un viņa tuvākie – mālderis Koļa, māte, baltvāciešu izcelsmes patēvs Volfs, apsviedīgais draugs Rūdis, medmāsa un iemīļotā Sulamīte, kā arī citi romāna un izrādes tēli, ir "mazie cilvēki", kas pret savu gribu kļuvuši par galvenajiem tēliem vēstures dzirnakmeņu izmaltā stāstā. Tie nav varoņi, kas ar apzinātu, cēlu rīcību stājas pretī apstākļiem un varai – drīzāk viņu likteni romānā nosaka nebeidzamu nejaušību, neveiksmīgu sakritību un pašu pieļautu, muļķīgu kļūdu virkne, kuras cēlonis ir cilvēciskā vēlēšanās dzīvot laikā, kad visaugstāk kotējas prasme izdzīvot.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!