Dailes teātrī 23. martā notiks iestudējuma "Lielā melu burtnīca" (Agotas Kristofas darba oriģinālais nosaukums – "Piezīmju burtnīca") pirmizrāde. Jauniestudējuma režisors ir Pēteris Krilovs.
Ungāru izcelsmes rakstniecei Agotai Kristofai (dz. 1935) romānā "Piezīmju burtnīca" (1987, nosaukums tiek tulkots arī kā "Melu burtnīca") ir izdevies gandrīz vai bībeliski būvētā romāna sižetā skarbi aprakstīt līdz sīkumiem precīzu cilvēku dzīvi, kaisli un alkas totalitāra režīma valstī. Skatītāji, kuri kaut nedaudz pieredzējuši vai tikai dzirdējuši par visas Austrumeiropas murgaino pieredzi no II Pasaules kara beigām līdz PSRS sabrukumam, kā līdzībā vai pasakā izies cauri cilvēka smagai, nerimtīgai cīņai par brīvību un cilvēcību. Šis ir robežstāsts par cilvēkiem, brāļiem, valstīm, par to, kā dzīvot nevajadzētu un pēc Dieva likumiem nedrīkst, bet šis stāsts ļoti modina ilgas dzīvot.
"Man šis romāns patika no pirmajām lappusēm. Es tajā iemīlējos. Sen, sen nebiju lasījis tādu grāmatu, kurā dzīves pieredze, kuru arī es zinu, tvaicējas un kondensējas kā viskijs pēc senām receptēm tās autores karstās dvēseles un skaidrā prāta traukos. Totalitārisms šajā grāmatā ir vielisks, ar smaržu, garšu, asarām, sviedriem un spermu, kā jau cilvēku dzīvē. Un caur bērnu uztveri," par Agotas Kristofas darbu sarunā ar literāti Liānu Langu saka režisors Pēteris Krilovs.
Viņš uzskata, ka ungāru rakstniece visvairāk un visdziļāk izpratusi nespēju divu dažādu iekārtu vai sistēmu (totalitārās un netotalitārās) cilvēkus izprast, pavēstīt cits citam par dziļi personisko pieredzi un traumām, kuras bija jāpiedzīvo padomju bloka valstu iedzīvotājiem.
"Es to vienmēr esmu izjutis un izjūtu vēl tagad – to, ka totalitārisma pieredzi nevar izstāstīt tikai ar faktu, notikumu, fizisku darbību palīdzību. Rietumos dzīvojošie latvieši arī ne vienmēr, es pat teiktu, kā likums, nekad līdz galam nesaprot padomju laikus piedzīvojušos tautiešus. Tas ir tikpat neiespējami, kā pastāstīt par smaku, kuru sarunu biedrs absolūti nepazīst."
Iestudējuma centrā ir dvīņubrāļi. Viņus no Lielās Pilsētas atved uz Mazo Pilsētu pie Vecāsmātes, kuru ļaudis sauc par Raganu. Savukārt viņa brāļus sauc par "kuces bērniem". Lūkass un Klauss ir viens cilvēks. Viņi domā un rīkojas kopā. Viņi ir blakus ik mirkli un jebkur. Viņi dzīvo citā pasaulē – savā pasaulē. Un, lai izdzīvotu, apgūst gluži necilvēcīgas prasmes.
Dvīņu brāļi šķiras, lai pēc daudziem gadiem satiktos un salīdzinātos ieguvumos un zaudējumos. Bet varbūt viss ir pavisam citādāk, realitāte mūs pieviļ, un dzīve pārspēj gaidīto visnegaidītākajā veidā – arī latviešiem tuva, pazīstama kolīzija.
"Mēs negribam ar savu izrādi kādu mācīt," saka Pēteris Krilovs. "Galu galā, grāmatā un lugā nekur neviena ģeogrāfiska robeža, valsts, nacionāla piederība nav nosaukta vārdā. Kā grāmatiņas nosaukums bērniem: "Izkrāso pats!"" Viņš uzsver – šī izrāde ir traģikomiska, un tas uzliek spēcīgu slogu aktieriem. Tā spēlēt ir virtuozs stils. Režisors gaida zālē dažāda vecuma skatītājus, jo tā ir izrāde par bērniem, par izaugsmi. Tā ir izrāde par to, kā bērni nolemj mainīt pasauli un kas no tā iznāk.
Izrādē "Lielā melu burtnīca" brāli Lūkasu atveidos Artūrs Dīcis, bet brāli Klausu spēlēs Mārtiņš Upenieks. Pārējās lomās – Indra Briķe (Vecāmāte), Aija Dzērve (Māte), Ivars Auziņš (Tēvs), Ilze Ķuzule-Skrastiņa (Jasmīne / Kalpone), Vita Vārpiņa (Klāra), Artis Robežnieks (Pēteris), Pēteris Liepiņš (Negulētājs / Pastnieks), Juris Bartkevičs (Priesteris), Gints Grāvelis (Viktors), Sarmīte Rubule (Zaķalūpa / Judīte), Dainis Gaidelis (Policists / Seržants), Kaspars Zāle (Dezertieris / Karavīrs / Ierēdnis), Klāvs Mellis (Matiass) un Aiga Sprindža (Cimbaliste kafejnīcā).
Jauniestudējuma scenogrāfe un kostīmu māksliniece ir Kristīne Abika, gaismu māksliniece – Jūlija Bondarenko, mūzikas konsultants – Juris Vaivods, kustību konsultants – Sergejs Fjodorovs. Romānu no franču valodas tulkojis Jānis Joņevs.
Dailes teātra piezīme: aktieris Dainis Grūbe veselības stāvokļa dēļ izrādes "Lielā melu burtnīca" aktieru sastāvā neatgriezīsies.
Cienot skatītājus un izrādes radošo grupu, Dailes teātra direktors Andris Vītols komentē situāciju: "Ieplānotā pirmizrāde 23. martā notiks, bet saistībā ar aktieru maiņu un īpaši saspringto šā brīža iestudējuma procesu režisora Pētera Krilova ieceres iegūs citu veidolu. Vēlos izteikt pateicību režisoram un visai radošajai grupai par atsaucību, īsi pirms pirmizrādes elastīgi risinot radušos situāciju. Diemžēl dzelžainais teātra repertuāra plānojums un aktieru aizņemtība nākamajos jauniestudējumos neļauj rast papildu ģenerālmēģinājumu laikus, lai jau pēc pirmizrādes radošajā komandā varētu iekļauties Dainis Grūbe. Tāpat teātris un skatītāji vēlas aktieri pēc atveseļošanās redzēt jau esošajās repertuāra izrādēs, tāpēc tiek respektēta aktiera lielā slodze un veselības stāvoklis."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
