Kordera balva - pasniegšana 2016  - 18
Foto: Matīss Markovskis

Trešo izcilā latviešu režisora Oļģerta Krodera vārdā nosaukto balvu teātra mākslā saņēmusi Jaunā Rīgas teātra (JRT) aktrise Guna Zariņa. Ceremonija norisinājās 11. aprīlī Valmieras teātrī.

Apbalvošanas ceremoniju, tāpat kā pagājušajā gadā, vadīja aktieri Vilis Daudziņš un Artūrs Skrastiņš, klātesot pārējiem "Krodera fonda" valdes locekļiem – Evitai Sniedzei, aktierim Rihardam Rudākam un scenogrāfam Mārtiņam Vilkārsim. Trešā "Krodera balva" tiek piešķirta par vienas sezonas veikumu, tomēr par pamatu ņemot pretendenta izcilo devumu kādā teātra žanrā vairāku gadu garumā.

Šā gada ceremonija pagāja tuvojošās Latvijas simtgades zīmē. Aktieris Rihards Rudāks, pārtapis Krišjāņa Barona tēlā, balvu pasniedza Gunai Zariņai – "aktrisei ārpus visām kategorijām, kura savas neatkārtojamās lomas veidojusi ciešā sadarbībā gan ar Alvi Hermani, gan Vladislavu Nastavševu".

Guna Zariņa ieguva mākslinieka Aivara Vīlipsōna veidotu statueti – metu topošajam Oļģerta Krodera piemineklim, kura pamatā bronzas ābele ar āboliem, kā arī tika pie naudas balvas 711.44 eiro (500 latu) vērtībā. Krodera fonda valde ir gandarīta, ka šajā vienbalsīgajā lēmumā iezīmējas "Krodera balvas" tradīcijai būtiskais – tā tiek piešķirta par robežu paplašināšanu, izcilību un drosmi.

Krodera fonda valde šogad balvai bija izvirzījusi 10 nominantus, vērtējot pretendenta izaicinošo dabu un izcilību:

Lauri Dzelzīti
– aktieri, kurš pāris sezonu laikā pilnīgi sajaucis galvu gan skatītājiem, gan kritiķiem; viņš izaicinoši pārplēsis paštēlu kā kūniņu, un no tās izlidojusi pārsteidzoši nobriedusi un bagātā personība;

Maiju Doveiku – aktrisi, kuras bruņas ir maigums un trauslums, bet aiz tām slēpjas gudra māksliniece ar izaicinošiem un trāpīgiem laikmetīga teātra ieročiem;

Gundaru Grasbergu – aktieri, kurš droši nostājies latviešu teātra intelektuālo mākslinieku rindā, ienesot tajā arī muzikālo gaumi un izaicinošu seksapīlu;

Gunu Zariņu
– aktrisi un personību ārpus kategorijām; Raiņa valdošā daile, Mocarta Nakts karaliene vai Odesas ebreju večiņa ir izaicinoši spilgta talanta aktuālās sejas;

Viesturu Meikšānu
– režisoru, kurš nepārtraukti pats sev met izaicinājumu, nebaidās darīt to, ko vēl neprot, jo zina, ka process ir labākā skola un tieši diletantiem piemīt drosme pārbīdīt iespējamā robežas;

Margaritu Ziedu
– teātra zinātnieci, kura raugās uz latviešu mākslu caur pasaules prizmu, viņas redzeslauks ir izaicinoši plašs un tieši tāpēc viņa spēj mierīgi pakāpties malā, lai izceltu aprakstāmā mākslinieka personību – kā tas pagājušajā gadā izdevies grāmatā par Andri Freibergu;

Egonu Dombrovski
– paradoksālu aktieri, kurš spēlē pretēji veselajam saprātam, viņa varoņi izaicinoši balansē uz naža asmens starp labu un ļaunu, un, lai kurā pusē arī tie krīt, skatītāju līdzpārdzīvojums paliek viņu pusē;

Ivo Martinsonu
– aktieri, kurš spēj nospēlēt jebko, sākot ar sievieti un beidzot ar pašu velnu, jo viņa ierocis ir intuīcija un smalka iekšējā dzirde; viņš izaicina mūsu fantāziju, jo ārēji nemainīdamies, vārda tiešā nozīmē pārvēršas par citu būtni;

Kristīni Jurjāni
– mākslinieci, kura brīvi ceļo laikā, spēj iedzīvoties jebkurā laikmetā, saprast tā skaistumu, izvilkt pašu esenci un izaicinoši pārtulkot laikmetīgas mākslas valodā;

Indru Lauri
– trupas vadītāju, bez kuras vadības nav iedomājama neviena Dailes teātra izrāde.

Kā vēstīts iepriekš, "Krodera balvu" iniciējis un pasniedz Krodera fonds, kas dibināts, lai saglabātu ievērojamā režisora piemiņu un veicinātu radošu viņa mākslas un dzīves skatījuma attīstību latviešu teātrī.

Ik gadu Krodera fonda valde pasniegs vienu balvu gada izaicinošākajam un izcilākajam mākslinieciskajam devumam profesionālajā teātrī, neierobežojot pretendentu darbības jomu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!