Rīgā gaidāmās Roberta Vilsona un Mihaila Barišņikova monoizrādes "Vēstule cilvēkam" viesizrādes nebūs stāsts par leģendāro poļu izcelsmes baletdejotāju Vāclavu Ņižinski (1889-1950), bet gan ieskats viņa dienasgrāmatā, kas ataino izcilas, ģeniālas radošas personības traģēdiju un krahu – Ņižinskis dzīvi pabeidza psihiatriskajā slimnīcā, trešdien preses konferencē pastāstīja Mihails Barišņikovs.
"Kad ar Robertu Vilsonu strādājām pie "Vecās sievietes", pie pusdienām nejauši sākām runāt par Ņižinska dienasgrāmatu," stāsta Barišņikovs. "Runājām ne par viņu kā leģendāru baletdejotāju, bet viņa dokumentēto neprātu. Ņižinska dienasgāmata ir provokatīvs, aizkustinošs dokuments, ko es sauktu par mākslinieka manifestu, kurš atrodas dziļā prāta apmulsumā. Tā ir dziļi godīga un atklāta."
Dienasgrāmatu, kas izdota vairākās valodās un pēdējoreiz – pirms dažiem gadiem, Vāclavs Ņižinskis sarakstīja pāris mēnešu laikā – 1919. gadā no 19. janvāra līdz 4. martam. Tā dokumentē un izgaismo mākslinieka garīgās veselības sabrukumu – pēdējos 30 savas dzīves gadus Ņižinskis, kurš piedzīvoja slavas virsotnes, pavadīja psihiatriskajā slimnīcā.
"Šī izrāde ir 100% Vilsona redzējums par Ņižinska dienasgrāmatu, lai arī afišā blakus ir mans vārds. Scenāriju izstrādāja slavenais novelists Derils Pinknijs, kurš ļoti labi zina Vilsona darba stilu, manieri, savukārt Vilsons izveidoja savu paralēlo stāstu. Es sākumā improvizēju, un režisors izvēlējās, ko no tā iekļaut izrādē," par izrādes tapšanu stāsta baletdejotājs.
"Šī drīzāk ir refleksija par Ņižinska dienasgrāmatu. Es, kā visi dejotāji, savas karjeras laikā esmu dejojis darbos, kas veidoti "pēc Ņižinska", jo tās lomas, ko viņš veidoja sev, man nav piemērotas, man ir citāda fizika, cits ķermenis. Šai izrādē 80% ir improvizācija, un es gribu uzsvērt, ka tā nav dejas izrāde, bet teātra projekts, lai gan no sākuma līdz beigām tajā ir kustība. Tur ir Ņižinska attiecības ar Dievu, ģimeni, tēva lomu, ticību, teātra mākslu, politiku. Šis ir brīnišķīgs darbs, kas kā saplēstā spogulī ataino Ņižinska personību."
"Man patīk strādāt ar Robertu Vilsonu, šis ir mūsu otrais kopīgais projekts," turpina Barišņikovs. "Darbs ar Vilsonu ir liela pārbaudījums un izaicinājums. Viņš ir ļoti neparasts, prasīgs režisors, kas no aktiera prasa pilnīgu gatavību, prasa sekot viņa vīzijām, tā ir uzticības un izturības pārbaude."
Pirmais kopīgais baletdejotāja un režisora projekts bija "Vecene", kurā darbojās arī aktieris Vilems Defo.
Kā zināms, maija Barišņikovs atgriezies Rīgā ar monoizrādi "Brodskis/Barišņikovs". Jautāts par iespējamām paralēlēm starp šīm divām izrādēm, viņš atbild, ka tās vieno valoda. "Kopīgais ir krievu valoda un mana balss," saka Barišņikovs. "Es neimitēju Brodska balsi izrādē, tāpat kā nevajag meklēt manī paralēles ar Ņižinski. Būtu muļķīgi imitēt viņus. Es šajās izrādēs meklēju sevi."
Izrādes nosaukums – "Vēstule cilvēkam" – ņemts no Ņižinska darbiem. Tiek uzskatīts, ka vēstule, kas sākas ar vārdiem "Es neuzrunāšu tevi vārdā, jo tu to neesi pelnījis", adresēta Ņižinska bijušajam mīļākajam, pasaulslavenajam baletmeistaram un trupas vadītājam Sergejam Djagiļevam, pie kura strādājot Ņižinskis kļuva par pasaules baleta zvaigzni.
"Vēstules cilvēkam" tiks izrādītas Latvijas Nacionālajā operā, kopumā tiks sniegtas piecas izrādes no 3. līdz 7. augustam, un viesizrāžu rīkotāji sola arī "demokrātisku" cenu politiku, lai izrādes būtu pieejamas pēc iespējas plašākam kultūras interesentu lokam.
Viesizrādes organizē "Andreja Žagara kultūras atbalsta un attīstības fonds".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
