Dorians Grejs un Nastavševa vecmāmiņa. Sezonas intrigas un pārsteigumi Latvijas teātros  (3)

Jau šobrīd zināms, ka šajā sezonā taps vairāki vērienīgi dramaturģijas klasikas iestudējumi, būs jaunas sadarbības, izaicinājumi aktiermeistarībā un intriģējošas debijas. Kas būs šīs sezonas lielie notikumi Latvijas teātros? Pārskatot līdz šim izziņotās teātru programmas, izvēlējāmies 16 jaunumus, par ko visticamāk runās gan skatītāji, gan kritiķi šajā sezonā, bet ticam, ka spožu notikumu būs daudz vairāk.

Jau augusta sākumā, kad Dailes teātris tikko iepazīstināja ar jaunās sezonas plāniem, garām nepamanīts nevarēja paslīdēt fakts, ka režisore Laura Groza-Ķibere iestudēs Oskara Vailds darbu "Doriana Greja portrets", protams, rosinot jautājumu – kurš aktieris būs titullomā? Vai turpināsies līdz šim veiksmīgā Grozas-Ķiberes un aktiera Daiņa Grūbes sadarbība? Vai aktieris, kurš divus gadus pēc kārtas saņēmis "Spēlmaņu nakts" gada labākā aktiera titulu un nominēts trešo reizi, atkal pieņems izaicinājumu un pārspēs pats sevi? Šobrīd jau ir zināms, ka Dainis Grūbe būs Dorians Grejs uz Dailes teātra skatuves, turklāt jau pārbaudītā duetā ar aktieri Juri Žagaru Lorda Henrija Votona lomā. Pirmizrāde plānota 2017. gada sākumā.

Lai gan "Jūlijs Cēzars" ir viena no zināmākajām Viljama Šekspīra traģēdijām, mūsdienās tas ir reti iestudēts darbs. Īpaši neparasti, ka šosezon tas taps Ģertrūdes ielas teātrī. Izrādi iestudē režisors Andrejs Jarovojs. Aktieru sastāvs pagaidām nav zināms.

Luga atklāj asiņainās politikas aizkulises, retorikas un varas attiecību spēli, kā arī politiķu dzīves traģēdiju – privātā tēla pārtapšanu publiskā figūrā, politiķim neapzināti nocietinoties un atsvešinoties no visa cilvēcīgā, rezultātā kļūstot par nežēlīgu politisku mašīnu.

"Mūsuprāt, šodienas Latvijā, kad pilsoniski domājošā sabiedrības daļa joprojām ir mazākumā, savukārt procesi Eiropas sabiedrībā kopumā uzrāda arvien lielāku politiskās domas un darbu radikalizēšanos, šim Šekspīra darbam ir īstais laiks un vieta tapt iestudētam," uzskata izrādes veidotāji.

Intervijā laikrakstam "Neatkarīgā Rīga Avīze" pirms sezonas uzsākšanas Dailes teātra mākslinieciskais vadītājs Dž.Dž. Džilindžers uzsvēra, ka viņa jaunais kritērijs ir aicināt iestudēt Lielajā zālē režisorus, kuri ir labāki par viņu. "Tur iestudēju es un vēl labāki. Ja kļūšu labāks, latiņa celsies uz augšu," intervijā teica režisors.

Šis ir sanācis savdabīgs kompliments citiem režisoriem, kuri šajā sezonā strādā Dailes teātra lielajā zālē, jo īpaši Vladislavam Nastavševam, kurš šogad debitē šajā teātrī. Tur jau rudens pusē pirmizrādi piedzīvos viņa veidotā otrā daļa iestudējumam "Peldošie-ceļojošie", kam dots žanra apzīmējums "mīlas trīsstūri, četrstūri un piecstūri 20. gs. sākumā". Kā zināms, Mihaila Kuzmana darba pirmās daļas iestudējums šobrīd ir Jaunā Rīgas teātra repertuārā un ir saņēmis "Spēlmaņu nakts" balvu kā 2013./2014. gada sezonas labākā lielās formas izrāde. Kā Nastavševam izdosies sastrādāties ar Dailes teātra aktieriem un vai rezultāts būs tikpat novērtēts kā pirmā daļa, ir viena no sezonas lielajām intrigām. Pirmizrāde – 2016. gada rudenī.

Jāpiebilst, ka šī nav vienīgā izrāde-turpinājums, ko šajā sezonā iestudē Nastavševs. Jaunajā Rīgas teātrī taps otrā daļa autobiogrāfiskajam darbam "Cerību ezers". Tam pagaidām dots darba nosaukums "Cerību ezers aizsalis". Šoreiz tas dosies vēl tālāk pagātnē – uz režisora bērnību – un būs divās – latviešu un krievu – valodās. Galvenajā lomā – Kaspars Znotiņš, bet režisora vecmāmiņas loma uzticēta Vilim Daudziņam.

Jāpiebilst, ka šajā sezonā Rīgas Krievu teātrī debitē ne tikai Guna Zariņa un Vladislavs Nastavševs. Pirmo reizi uz šī teātra skatuves būs redzama arī Dailes teātra aktrise Ieva Segliņa. Viņa spēlēs galveno lomu Allas Sigalovas veidotajā izrādē "Mīlēt" pēc Viktorijas Tokarevas stāstu motīviem.

Režisors Elmārs Seņkovs izpelnījies uzmanību ar veiksmīgām latviešu literatūras klasikas interpretācijām, jo īpaši Rūdolfa Blaumaņa darbiem. Šogad viņš ķersies klāt krievu un pasaules dramaturģijas smagsvara Antona Čehova sarežģītākajam un arī slavenākajam darbam "Kaija". Iestudējums būs skatāms Latvijas Nacionālā teātra Jaunajā zālē.

Luga, ko pats Čehovs nosaucis par komēdiju, totāli izgāzās pirmizrādē 19. gadsimta beigās, taču vēlāk kļuva par pasaules dramaturģijas absolūto klasiku. Tā ir ciets rieksts režisoriem, turklāt jaunākajā Latvijas teātra vēsturē ir gan izcilais Alvja Hermaņa iestudējums JRT (1996. gads), gan Mihaila Gruzdova darbs Dailes teātrī (2008. gads). Salīdzinoši nesen, 2014. gadā, luga ar nosaukumu "Kaija. Under construction" iestudēta arī Daugavpils teātrī, Oļega Šapošņikova režijā. Kā vienu no pasaules nozīmīgākajiem dramaturģijas darbiem redzēs Elmārs Seņkovs – arī viens no sezonas lielajiem teātra mīļu jautājumiem.

Būtiski piebilst, ka šajā sezonā Seņkovs turpinās pētīt arī Rūdolfu Blaumani. Uz Nacionālā teātra Lielās skatuves šosezon gaidāms iestudējums "Trīne". Pirmizrāde gaidāma pašā sezonas izskaņā. Galvenajā lomā – Dita Lūriņa vai Marija Bērziņa.

Latvijas Leļļu teātris, piesakot jauno sezonu, gan kolektīvu, gan skatītājus iepazīstināja ar jauno teātra māksliniecisko vadītāju, režisoru Ģirtu Šoli. Viņš jau iepriekš iestudējis vairākus darbus mazajiem skatītājiem un ticis par tiem arī novērtēts ar "Spēlmaņu nakts" nominācijām un balvām. Taču jaunas vēsmas Latvijas teātra vidē jau iepriekš ienesa viņa dibinātā objektu teātra trupa "Umka.lv", kuras izrādēs atdzīvojās somas, zeķes, šalles, koferi un citi priekšmeti. Kādas jaunas vēsmas teātrī, kas audzina nākamo skatītāju, ienesīs jaunais galvenais režisors?

"Lielāka daudzveidība, plašāks piedāvājums pieaugušajiem, netradicionālas formas, ārzemju viesrežisori," šādu galvenos savas darbības uzdevumus sev izvirzījis Ģirts Šolis. Viņš sarunā ar "Delfi" saka, ka pārmaiņas sezonas pirmajā pusē nebūs tik redzamas – sarunā minētais vairāk ir tāds "piecgades plāns". Tāpat viņš sola piesaistīt jau briedumu sasniegušus Latvijas teātra režisorus, kuri līdz šim ar lellēm nav strādājuši.

Šajā sezonā Leļļu teātrī īsta, pikanta intriga ir režisora Andra Kalnozola iestudējums pieaugušajiem – "Kazanova", kas pirmizrādi piedzīvos 2017. gada pirmajā pusē.

Spriežot pēc tā, ka Jaunajā Rīgas teātrī joprojām var nopirkt biļetes uz Alvja Hermaņa jaunākā iestudējuma pirmajām izrādēm, Latvijas skatītājs pret tēmu musulmaņi un Eiropa izturas piesardzīgi. Tomēr šobrīd starptautiski zināmākā latviešu režisora pieķeršanās franču autora Mišela Velbeka jaunākajam darbam "Pakļaušanās" atkal ir nakšņošanas pie teātra un mēnešiem uz priekšu izpārdotas kases cienīgs fakts. Izrādes pamatā ir romāns par 2022. gada Franciju, kur politisko varu pārņēmuši musulmaņi.

Pats režisors to ir nodēvējis par Jaunā Rīgas teātra lieldarbu, taču atteicies komentēt tēmu kontekstā ar bēgļu situāciju un notikumiem Eiropā. Viņaprāt, tas tikai traucēs skatītājiem izrādi uztvert un pašiem izdarīt secinājumus. Kā uzsver Hermanis, "Pakļaušanās" nav vērsts nekādā veidā pret musulmaņiem, gluži otrādi – tas ir par "Rietumu sabiedrības destruktīvo un bīstamo stāvokli". Pirmizrāde jau 9. septembrī.

Tāpat, sezonas otrajā pusē vienu izrādi Džilindžers veidos Liepājas teātrī. Viņš skatītājiem piedāvās variāciju par Antona Čehova darbu "Platonovs" – izrādi "Platonovs un viņa sievietes".

Taču lielā intriga un iespējamais pārsteigums šosezon ir režisora debija Daugavpils teātrī. Tur Džilindžers iestudēs mūsdienu krievu dramaturga Sergeja Rubes lugu "Žuljeta" latviešu valodā.

Pēc pagājušās sezonas veiksmīgās atgriešanās Nacionālajā teātrī ar Raiņa "Uguns un nakts" iestudējumu režisors Viesturs Kairišs šogad uz šī teātra lielās skatuves iestudēs norvēģu dramaturģijas diždarbu – Henrika Ibsena "Pēru Gintu". Kā otrs autors līdzās minēts vēl viens norvēģu lielais vārds – komponists Eduards Grīgs, kura mūzika Ibsena lugai ir viens no viņa visslavenākajiem darbiem. Izrādes veidotāji apstiprina – jā, izrādē skanēs Grīga mūzika. Galvenajā lomā – viens no šā brīža jaudīgākajiem savas paaudzes Nacionālā teātra aktieriem – Uldis Anže. Solveigas lomā – jaunais talants Agnese Cīrule. Pirmizrāde 27. oktobrī.

Vienu lielo sezonas pārsteiguma trumpi Valmieras teātris jau ir izspēlējis – ar panākumiem, diskusijām un skatītāju interesi augusta sākumā notika pirmais Valmieras vasaras teātra festivāls. Tāpat īpaši akcentēta jaunās sezonas virzība bērnu un jauniešu auditorijas piesaistīšanā. Taču neizpaliks arī lieli un klasiski darbi. Savu versiju par Šarlotes Brontē "Džeinu Eiru" un Rūdolfa Blaumaņa "Pazudušo dēlu" piedāvās talantīgais scenogrāfs un režisors Reinis Suhanovs. Pagaidām zināmi vien pirmizrāžu datumi – 15. decembris un 2017. gada 3. marts. Kas jauns būs saskatīts 19. gadsimta angļu feministiskajā melodrāmā un kurš spēlēs Blaumaņa Krustiņu – ir jauni jautājumi šīs sezonas gaidāmo teātra pārsteigumi sarakstā.

Teātra kritiķi nereti ir uzsvēruši labu izrāžu bērniem mazuma piegaršu Latvijas teātros. Par to liecina arī izpārdotās izrādes pat mēnešiem uz priekšu. Tāpēc ar prieku jāsecina – šajā sezonā tiks piedāvāti vairāki kvalitatīvi, turklāt tematiski daudzveidīgi teātra iestudējumi. Dailes teātris sezonu sāk ar Dmitrija Petrenko iestudēto izrādi "Toma Soijera piedzīvojumi". Jaunajā Rīgas teātrī režisors Gatis Šmits papildinājis savu jau iepriekš veidoto izrādi "Īsumā par visumu", kas populārzinātniskā valodā sākumskolēnus iepazīstina ar fizikas likumiem.

Piedzīvojumiem pilno Žila Verna darbu "80 dienās apkārt zemeslodei" Valmieras teātrī iedzīvinās jaunais režisors Viesturs Roziņš (pirmizrāde 12. janvārī), bet Jānis Znotiņš iestudēs poētisko latviešu rakstnieka Valda darbu "Staburaga bērni" (pirmizrāde 24. februārī). Turklāt abas šīs izrādes tiks veidotas tā, lai viegli varētu tikt transformētas jebkurai telpai un izrādītas gan kultūras namos, gan skolu zālēs.

Režisori Lauru Grozu-Ķiberi ar Liepājas teātri saista īpašas attiecības, tur tapuši lieliski un augstu novērtēti skatuves darbi. Arī šajā sezonā režisore turpinās pētīt cilvēkus, kuri ieņem atšķirīgu pozīciju sabiedrībā. Viņas iestudētā Annas Zīgleres luga "51. fotogrāfija" stāsta par sievieti kas 20. gadsimta 50. gados nonākusi zinātnes pasaulē. Viņai, neskatoties uz ieguldīto darbu, iet secen Nobela prēmija. Lugā viena no galvenajām tēmā ir diskriminācija dzimuma dēļ, tomēr pati režisore uzsver – tas nebūs feministiska rakstura darbs. Pirmizrāde 5. novembrī.

Režisore Māra Ķimele šajā sezonā veidos vairākus darbus Latvijas teātros – Valmieras teātrī 2. decembrī gaidāma izrāde "Eimijas laime", kas veidota pēc vācu režisora Rainera Vernera Fasbindera darba "Bailes saēd dvēseli", savukārt Jaunajā Rīgas teātrī taps norvēģu dramaturģijas klasiķa Henrika Ibsena darbs "Nora" ("Leļļu nams").

Tomēr šoreiz sezonas vislielākais pārsteigums var izrādīties Māras Ķimeles vadītais aktieru un režisoru kurss, kas nākamgad absolvēs Latvijas Kultūras akadēmiju. Jaunie aktieri jau ievēroti, saņēmuši pirmos piedāvājumus un atzinību, pierādījuši sevi kā saliedēts kolektīvs. Atzinīgas atsauksmes izpelnījusies arī viņu drosmīgā diplomdarba izrāde – Šekspīra "Sapnis vasaras naktī", Elmāra Seņkova režijā. To, starp citu, būs iespēja redzēt 3. oktobrī Latvijas Nacionālajā teātrī, festivāla "Patriarha rudens" programmā.

Šosezon pirmo reizi Ģertrūdes ielas teātrī strādā režisors Regnārs Vaivars, kurš iestudē M. Miljaho lugu "Haoss", kas jau pieteikumā nodēvēta par "sekss un mazpilsēta".

Izrāde ir traģikomisks stāsts par trim sievietēm – skolotāju, žurnālisti un psihoterapeiti, kurām īsā laikā dzīve sagriežas ar kājām gaisā. Psihoterapeite guļ ar savu pacientu, skolotājai draud štatu samazināšana, bet žurnāliste atrodas šķiršanās procesa vidū. Šķiet, ka viņas neko vairs nekontrolē, bet varbūt tomēr?

Izrādē piedalīsies aktrises Inga Tropa, Iveta Pole un Karīna Tatarinova. Interesants fakts, ka kostīmus izrādei veido aktrise Madara Botmane, kura šobrīd studē modes dizainu Latvijas Mākslas akadēmijā un pavasarī prezentēja savu pirmo kolekciju.

Arvien vairāk latviešu teātru repertuārā ienāk politiski aktuālās tēmas skaroši skatuves darbi. Ja agrāk tas bija neatkarīgo teātru lauciņš, tad tagad politiskās, sabiedrību satraucošās tēmas arvien vairāk parādās arī valsts teātros. Jau bez pieminētās Alvja Hermaņa "Pakļaušanās", kā divus zīmīgākos darbus jaunajā sezonā jāmin Gata Šmita iestudējumu "Kārkli" Jaunajā Rīgas teātrī un Valtera Sīļa "Veiksmes stāsts" Nacionālajā teātrī (pirmizrāde 21. septembrī), kā viena, tā otra runā par Latvijas politisko vidi, par tās vājumu, meliem, ačgārnībām un nespēju pieņemt godīgus lēmumus.

Kā allaž Latvijas teātru repertuāru bagātinās arī citu valstu režisoru veidoti iestudējumi, ienesot jaunas vēsmas gan aktieru darbā, gan skatītāju pieredzē. Šosezon jāizceļ krievu režisors Aleksejs Griba, kurš Liepājas teātrī veido šveiciešu dramaturga Frīdriha Dirrenmata lugas "Vecās dāmas vizīte" iestudējumu. Šis tiek solīts kā vērienīgs iestudējums, kas atklās Liepājas teātra 110. sezonu. Galvenajā lomā – izcilā Inese Kučinska.

Nacionālajā teātrī allaž gaidīts ir Maskavas spīdeklis un brīvdomātājs Kirils Serebreņņikovs, kurš iestudēs pazīstamā mūsdienu lietuviešu dramaturga Marjus Ivaškeviča darbu "Guļošie". Latviešu publikai jau zināms šī autora darbs "Izraidītie", ko Dailes teātrī iestudēja viņa tautietis Oskars Koršunovs.

Starp gaidāmās sezonas īpašajiem notikumiem minams arī fakts, ka Latvijas Nacionālajā teātrī strādās Vācijas/Austrijas režisors Folkers Šmits. Viņš Jaunajā zālē iestudēs Johanna Volfganga Gētes astoņas dienās sarakstīto lugu "Klavigo". Galvenā loma uzticēta aktierim Kasparam Dumburam.

Dailes teātrī šajā sezonā strādās krievu režisors Genādijs Ostrovskis, kurš iestudēs psiholoģisko drāmu "Mīļākais". Galvenajās lomās Intars Rešetins un Juris Žagars. Būtiski pieminēt, ka šis iestudējums būs debija uz teātra skatuves jaunajai aktrisei Elīnai Vaskai, ko Latvijas publika iepazina galvenajā lomā Berlīnes kinofestivālā godalgotajā Renāra Vimbas filmā "Es esmu šeit".

Dailes teātrī strādās arī vācu režisors Franks Hauels, kurš iestudēs Ivo Brieža "Uzvarētājs var būt tikai viens", bet Latvijas publikai jau pazīstamais lietuviešu režisors Rolands Atkočūns veidos jaunu Dailes teātra kases gabalu – kaislību pilno Prospēra Merimē "Karmenu".