Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā rādīs iestudējumu 'No Rozentāla'

Izrāde izstādē būs skatāma arī 12., 13. un 14. septembrim, katru dienu plkst. 19.00.

Izrāde par ievērojamo latviešu gleznotāju, Latvijas nacionālās mākslas pamatlicēju Jani Rozentālu (1866–1916) ir likumsakarīgs turpinājums nodibinājuma "Mūzikas un mākslas atbalsta fonds" (MMAF) iestrādnēm un jau īstenotajiem projektiem šajā virzienā – veidot stāstus teātra valodā par spilgtām personībām Latvijas kultūrā un mākslā. Iepriekš tapušas izrādes par Emīliju Benjamiņu, Kārli Padegu, Jāni Pauļuku un citiem.

Lai skatītāji varētu labāk izjust 20. gadsimta sākuma gaisotni un Jaņa Rozentāla mākslas valdzinājumu, izrādes norisināsies uz autora darbu fona. Plaša vecmeistara daiļrades retrospekcija "Janis Rozentāls (1866–1916). Māksla un tehnika", kura līdz 30. oktobrim ir aplūkojama Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, no jauna aktualizē klasiķa mantojumu un piedāvā apmeklētājiem iepazīties ar 144 darbu plašo izlasi. Izrāde "No Rozentāla" iekļauta izstādi pavadošo pasākumu programmā. To plānots rādīt arī viesizrādēs citviet Latvijā.

Izrādes radošajā komandā darbojas režisore Paula Pļavniece, dramaturgs Ivo Briedis, Valmieras drāmas teātra aktieri Rūta Dišlere un Jānis Znotiņš, scenogrāfe un kostīmu māksliniece Liene Pavlovska, gaismu mākslinieks Rauls Lorencis.

Dramaturģisko materiālu Ivo Briedis rakstījis, par pamatu ņemot Rozentāla paša un arī viņam rakstītās vēstules, kā arī dažādu cilvēku atstātās piezīmes par gleznotāju. "Izrāde veidota, lasot mākslinieka saraksti ar laikabiedriem un domājot par vēstulēs cilātajiem jautājumiem. Vai ir piepildījies Jaņa Rozentāla sapnis par Latviju? Kādi bija latvieši Rozentāla gadsimtu mijā uzņemtajās fotogrāfijās?" stāsta iestudējuma ieceri režisore Paula Pļavniece.

Izrāde "No Rozentāla" būs neparasta lekcija, ko vadīs pats mākslinieks un viņa dzīvesbiedre Ellija Forsele, skanēs pāra iemīļotās dziesmas un notiks fotografēšanās ar skatītājiem. Aktieris Jānis Znotiņš atveidos Jani Rozentālu, bet aktrise Rūta Dišlere iejutīsies somu dziedātājas, gleznotāja dzīvesbiedres Ellijas Forseles (Elli Forssell, 1871–1943) tēlā.

Jānis Znotiņš tieši pateicoties Rozentāla lomai pirmo reizi tik dziļi sajutis, kas patiesībā notiek talantīgas radošas personības dvēselē. "Man līdz šim līdz galam neizprotama šķita mākslinieka iekšējā dzīve. Bet šajā izrādē caur Rozentālu es ļoti dzīvi un pat dažos brīžos ļoti skaudri sapratu, kur slēpjas mākslinieka sāpe, par ko viņi cīnās un kāpēc viņus dažreiz cilvēki nesaprot," dalās savā pieredzē aktieris.

Režisore Paula Pļavniece akcentē, ka izrāde centīsies atdzīvināt Jaņa Rozentāla 150. gadadienas laikā jau varbūt mazliet par daudz idealizēto un iekonservēto gleznotāja tēlu. "Tur tā lieta, ka sabiedrībā par Rozentālu izveidojies priekšstats, ka viss viņa dzīvē, darbā un attiecībās ar Elliju bija tik labi, skaisti un patiesi, bet mēs sākām lasīt viņa vēstules un sapratām, ka aiz ārējā skaistā tēla, aiz miera ir apakšā pilnīgi citas kustības, kas tajā cilvēkā notiek," stāsta Paula Pļavniece. "Tad tapa izrāde par to, kāda bija viņa iekšējā cīņa, viņa uzskati par vērtībām, Latviju. Izrāde ir tāda kā tikšanās ar mākslinieku vai tāda kā prezentācija par viņu un viņa dzīvi, uz kuru ieradies arī pats Rozentāls."

Aktieri atzīst, ka, iedziļinoties Rozentāla personībā un viņa rakstītajā, visvairāk pārsteidz, cik joprojām aktuāls ir viņa pirms 100 gadiem teiktais par Latviju un latviešu nāciju. "Rozentālu ļoti uztrauca latvietība, mūsu tautas pašapziņa, par ko viņš ārkārtīgi daudz runā savās vēstulēs, un tie jautājumi, ko viņš paceļ tolaik, absolūti līdzīgi tiem, kurus būtiski būtu paprasīt mums sev pašiem šodien," uzskata aktrise Rūta Dišlere. Caur meistara personību izrāde aicinās domāt par mums un Latviju šodien, tādēļ tās radītāji daudz diskutējuši, kāds būtu Rozentāla vērtējums, ja viņam būtu iespēja nokļūt mūsdienu Latvijā.

Biļetes uz izrādēm var iegādāties "Biļešu paradīzes" kasēs un internetā.