Savu 134. sezonu Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris (RKT) atklās 24. septembrī ar izrādi "Marija" (pēc Īzaka Bābela lugas), rīdziniekiem vēl nezināmas režisores, Jekaterinas Polovcevas, iestudējumā, scenogrāfija – Emīls Kapeļušs, kostīmi – Jana Glušanoka.
Jau deviņus gadus Rīgas Krievu teātra repertuārā ir skatāma izrāde "Odesa, burvīgā pilsēta...", kas tapusi pēc Īzaka Bābela teju vai no viena vispopulārāko sacerējumu motīviem – sacerējumu cikla "Odesas stāsti".
Īzaka Bābela trāpīgā mākslinieciskā gaume, izcilā laika izjūta un talants ietilpīgi, lakoniski un precīzi rakstīt gan par sadzīviskām, gan par globālām tēmām nereti liek viņa sacerējumus uztvert līdzībās, taču viņa personāži nebūt nav nosacīti tēli, bet, gluži pretēji, – "trīsdimensiju", dzīvi, "īsti". Un lugas "Marija" varoņi nav izņēmums.
Izrādē vēstīts par 1920. gada Petrogradu. Darbība risinās "numuros Ņevas prospektā", kur dzīvo melnā tirgus darbonis Īzaks Dimšics, – un vecā ģenerāļa, muižnieka Mukovņina dzīvoklī Miljonu ielā. Ģenerāļa jaunākā meita Ludmila Mukovņina meklē izklaides un gatavojas iet uz teātri ar Dimšicu; vecākā, Marija, devusies līdzi vīram, komisāram Budjonnija armijā un māca karavīriem lasīt. "Politisko uzskatu" konflikts it nemaz netraucē ģimenes locekļiem skumt vienam pēc otra, – vēl vairāk, tuviniekiem Marija kļūst par ideālu, eņģeli, vienīgo atbalstu pasaulē, kas kļuvusi tik nestabila. Visi dzīvo viņas atgriešanās gaidās: lūk, Marija atgriezīsies, un viss būs labi, pat tad, ja brūk vecais un veidojas jauns laikmets, bet cilvēki iegūst un zaudē naudu, varu, mīlestību, cerības, ticību.
Lomās: Leonīds Lencs, Jekaterina Frolova, Dana Čerņecova, Jevgeņijs Čerkess, Igors Čerņavskis, Svetlana Šiļajeva, Oļegs Teterins, Vadims Grosmans, Andrejs Možeiko, Vitālijs Jakovļevs, Igors Nazarenko, Tatjana Začeste, Sergejs Gorohovs, Jana Ļisova, Irina Jegorova, Anatolijs Fečins, Daņila Solovjovs, Marats Efendijevs, Artūrs Trukšs, Nataļja Smirnova/Jana Herbsta, Anastasija Rekuta-Džordževiča.
Divas oktobra pirmizrādes iekļautas Borisa un Ināras Teterevu mākslas programmā "TÊTE-À-TÊTE 2016".
"Pirmo reizi Rīgas Krievu teātris griezās pēc palīdzības pie Borisa un Ināras Teterevu fonda 2010. gadā, kad mēs pēc rekonstrukcijas atklājām sezonu ar iestudējumu "Divpadsmitā nakts". Kopš tā brīža mums ir sniegts atbalsts vēl piecu izrāžu iestudējumiem, bet "Mēdeja" un "Mīlēt" – atbilstoši, būs septītā un astotā reize. Šī atbalsta nozīmīgumu nav iespējams pārvērtēt: teātrim tāda uzticama partnera esamība nozīmē milzīgu māksliniecisko brīvību, daudz spilgtākus un interesantākus tehniskos risinājumus, daudz bagātāku māksliniecisko izteiksmes līdzekļu paleti," raksta RKT direktors Eduards Cehovals.
1. oktobrī skatītājiem būs iespēja redzēt izrādi "Mēdeja" pēc Eiripīda lugas. Režisors, mūzikas un noformējuma koncepcijas autors ir Vladislavs Nastavševs, kuram tas ir pirmais projekts RKT.
Antīkās mitoloģijas sižetu – spilgtu, trāpīgu, kaislīgu – burvība nav apdzisusi vairāk nekā divtūkstoš gadu laikā. Nav jābrīnās, ka tie ik pa laikam parādās mūsdienu literatūrā, filmās, izrādēs. Savulaik sengrieķu autorus šie stāsti iedvesmoja ne tikai izpausties radoši, bet arī sacensties. Tā notika arī 431. gadā p. m. ē. Lielo Dionīsiju svētku laikā, kad kādās dramaturgu sacensībās Eiripīds iepazīstināja ar savu "Mēdeju", – kā izrādās, vienīgo līdz mums nonākušo viņa lugu tetraloģijas daļu.
Varenā burve Mēdeja, Kolhidas ķēniņa meita un Saules dieva Heliosa mazmeita, palīdzēja Jāsonam iegūt zelta aunādu. Iemīlējusies argonautu vadonī, viņa aizbēga viņam līdz un kļuva par viņa sievu un viņa divu dēlu māti. Viņi atrod patvērumu Korintā, kur dažus gadus vēlāk Jāsons plāno precēties ar vietējā ķēniņa meitu. Un tad Mēdeja nolemj atriebties.
Mēdejas lomā – Guna Zariņa (Jaunais Rīgas teātris). Pārējās lomas izrādē iemieso Maskavas teātra "Gogoļa centrs" aktieris Mihails Troiņiks un RKT aktieri Igors Čerņavskis un Maksims Busels.
22. oktobrī RKT repertuārā parādīsies vēl viena jauna izrāde Allas Sigalovas iestudējumā – "Mīlēt" pēc Viktorijas Tokarevas lugas "Lai tā ir". Nikolaja Simonova scenogrāfija, Aleksandra Vasiļjeva kostīmi.
Viktorija Tokareva raksta par mīlestību īpašā, tikai sev raksturīgā rokrakstā: svaigi, viegli, bez banalitātes. Tas nav tikai viens stāsts, jo katrs lugas varonis dzīvo ar mīlestību – nes to sevī, deg tajā, cer uz to. Ir abpusēja mīlestība, kas paceļ spārnos; ir neatbildēta mīlestība, kas sniedz vien dzīves pieredzi. Tomēr – laimīga vai nelaimīga, mīlestība ir dzīves lielākā jēga, vienīgais patiesais atskaites punkts un virzošais spēks, kas pārveido cilvēku un pasauli.
Lomās: Ieva Segliņa (Dailes teātris), Natālija Živeca, Jevgeņijs Čerkess, Jeļena Sigova, Maksims Busels, Tatjana Lukašenkova, Aleksejs Korgins, Anatolijs Fečins, Jana Ļisova, Olga Ņikuļina, Jūlija Berngardte, Anastasija Rekuta-Džordževiča, Vadims Grosmans.
17. decembrī skatītājus gaida tikšanās ar vēl vienu jaunu režisori – Irinu Keručenko, Kamas Ginkasa skolnieci: viņa iestudēs pašas dramatizētu izrādi "Granātu aproce" pēc Aleksandra Kuprina stāsta. Scenogrāfe un kostīmu māksliniece – Marija Utrobina.
"Granātu aproce" – viens no vispoētiskākajiem krievu literatūras sacerējumiem. Stāsts par lielo mīlestību, "kuru var piedzīvot tikai reizi tūkstoš gados", bijis sarakstīts 1910. gadā, turklāt par pamatu sižetam kalpojuši reāli notikumi.
Savā dzimšanas dienā kņaziene Vera Nikolajevna Šeina dāvanā no sava sena, tomēr nezināma pielūdzēja saņem granātu aproci, turklāt starp akmeņiem ir kāds ļoti rets eksemplārs – zaļais. Kas gan ir nezināmais dāvinātājs? Un, kad viņš beidzot pārstās apgrūtināt precēto sievu ar savām vēstulēm? Un, kā gan turpināt dzīvot, zinot, ka lielā mīlestība ir pagājusi tev garām?
Lomās: Jana Herbsta, Jana Ļisova, Aleksandrs Maļikovs, Leonīds Lencs, Ņina Ņeznamova, Jevgeņijs Korņevs, Vitālijs Jakovļevs, Igors Nazarenko, Jevgeņijs Čerkess, Marats Efendijevs.
Savukārt no 20. līdz 30. decembrim, Ziemassvētku laikā un Jaunajā gadā, RKT jau tradicionāli piedāvās mazajiem skatītājiem bērnu izrādes – "Sniega karaliene" un "Mazais princis".