Šodien cilvēku dzen uz priekšu daudz izaicinājumu, kas liek meklēt ko jaunu, nekad nebijušu un liek aizmirst kaut ko nelielu un necilu. Pašu galveno. Mājas. Cilvēkus, kuri tevi mīl un tev uzticas. Mīts par mūžīgo atgriešanos nav fikcija, bet emocionāla realitāte. Kādās mājās mēs atgriežamies? Vai mēs tās vēl atpazīstam? Un vai tās vēl atpazīst mūs? Varbūt kaut kur vēl skan vientuļa Solveigas balss, kas liek asinīm mūsu dzīslās kaut uz brīdi sastingt.
1867. gadā sacerētā dramatiskā poēma par sapņotāju un klaidoni Pēru Gintu ir ne tikai viens no pasaules slavenākiem literāriem darbiem, bet Ibsena disputs pašam ar sevi pēc dramaturģiskās poēmas "Brands" uzrakstīšanas. Tieši tāpēc "Pēru Gintu" viņš raksta, nedomādams par iespējām to iestudēt uz teātra skatuves ne garuma, ne darbības vietu maiņas, ne tēlu sistēmas ziņā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
