Rīdziniekiem jau bijusi iespēja noskatīties divus iestudējumus no Čehova triloģijas – "Tēvocis Vaņa" un "Trīs māsas". Nu gaidāms "ģēnija atvadu joks", pēdējās Antona Čehova lugas "Ķiršu dārzs" iestudējums.
"Mūsu "Ķiršu dārzs" ir tapis astoņus gadus. Šī triloģijas noslēdzošā daļa ir kārtējais mēģinājums maksimāli pietuvoties tam, kā pats Čehovs uztvēra savus varoņus un dzīvi, ko viņš ļoti mīlēja," akcentē Andrejs Končalovskis.
"Es sapņoju iestudēt trīs lugas. Triptihu, triloģiju, kurā mēs izsekotu viņa izpratnes trajektorijai, pētītu cilvēka dabu ar Krievijas un laika palīdzību. Čehova pasaule man ir kā viena liela simfonija – viena luga var pāriet citā, ir iespējams variēt. Ideja ir tāda, ka tie paši aktieri, tas pats aktieru ansamblis faktiski nemainīgās dekorācijās nospēlētu lomas katrā nākamajā lugā pilnīgi pretējā ampluā, jo māksliniekam tas ir izaicinājums. No citas puses – tas rada vienotu telpu. Visas trīs Čehova lugas, ja aplūkojam viņa galvenos šedevrus, veido vienotu pasauli – Čehova pasauli," skaidro režisors.
Kā uzsver viesizrāžu rīkotāji, Končalovska un Čehova dialoga veidols ir saglabājies iepriekšējais – nekādas aktualizācijas un interpretāciju radikālisma. Mēģinājums saprast, kas notika tieši tur un tolaik, maģiski atsaucot cilvēkus no pagātnes kā zaudētu artefaktu.
Mūžīgo tradicionālistu un radikāļu strīdu, kas šobrīd saasinājies līdz nepieredzētiem apmēriem, Končalovskis atrisina vienkārši – ar neiedomājami augstas kvalitātes izsmalcinātību.
Ne tikai neatsaucamas, bet arī pilnībā nepieejamas pagātnes metafora ir režisora interpretācijas fināla punkts: no "muižnieku ligzdu" ("Tēvocis Vaņa", 2010) izzušanas caur neauglīgiem mēģinājumiem mainīt dzīvi ("Trīs māsas", 2012) līdz fiziskai "ķiršu dārzu" iznīcināšanai.
Lomās: Jūlija Visocka, Aleksandrs Domogarovs, Vitālijs Kiščenko, Gaļina Boba, Jūlija Hliņina, Aleksandrs Bobrovskis, Larisa Kuzņecova.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
