Nacionālajā teātrī top laikmetīgās dejas izrāde 'Nature Morte'

Iespēja iestudēt šo izrādi Nacionālajā teātrī jaunajai horeogrāfei Agatei Bankavai ir Latvijas Kultūras akadēmijas festivāla "Patriarha rudens" balva.

"Glezniecībā "nature morte" jeb klusā daba dod lielāku brīvību māksliniekam veidojot kompozīciju, tajā primārais ir estētiskais baudījums nevis ilustratīvisms. Līdzīgi ir arī laikmetīgajā dejā, kur paralēli estētiskajam baudījumam svarīga ir arī radītā enerģija un personības, kas atrodas uz skatuves," stāsta horeogrāfe Agate Bankava. "Šajā izrādē es nevēlos nodalīt aktierus no dejotājiem, viņi visi ir mākslinieki. Izrādē "Nature morte" vēlos kopīgi ar māksliniekiem apskatīt tēmu cilvēks-daba-nāve".

Izrādē piedalās aktieri Madara Botmane, Evija Skulte, Ainārs Ančevskis, Jurģis Spulenieks un dejotāji Rūdolfs Gediņš, Eva Kronberga, Andris Kačanovskis, Modris Opels un Anastasija Lonšakova.

Laikmetīgā deja ir dejas tehnika, kas sākusies 1950. gados no modernās un postmodernās dejas. Ar moderno deju tika pieteikta revolūcija klasiskajam baletam – atteikšanās no kustības ierobežojumiem, kas pieļāva tikai noteiktas formas. Laikmetīgajā dejā tika meklēta vairāk brīvības ķermenī, dejā un dzīves uzskatos.

Laikmetīgā deja vairs nenodala modernās dejas tehnikas (Martas Grēmas, Mersa Kaninghema, Hosē Limona) atsevišķi, bet gan veiksmīgi apvieno to metodes, turpinot meklēt, eksperimentēt un pētīt ķermeni, kustību, deju, skaņu, gaismu un skatītāju. Laikmetīgā deja ietver arī tādas tehnikas kā improvizācija, kontaktimprovizācija, "release technique" – atbrīvošanās tehnika un "flying low" – lidot zemu, paņemot arī būtiskus principus no jogas, pilatēm un somātiskām mācību metodēm (Feldenkraisa metode, Aleksandra tehnika u.c.).

Laikmetīgā deja vērsta uz ķermenisko un idejisko individualitāti, tādēļ arī katra laikmetīgās dejas pasniedzēja, horeogrāfa, dejotāja ķermeniskā izpausme ir atšķirīga.