Novembra sākumā Rīgā viesojās pazīstamais krievu režisors, ilggadējais Valsts Jaunatnes teātra mākslinieciskais vadītājs Ādolfs Šapiro. Šoreiz Rīgā viņš ir, jo 1. novembrī pie nama Lāčplēša ielā 37 tika atklāta piemiņas plāksne, kas vēsta, ka šajā ēkā reiz darbojies Jaunatnes teātris, kā arī galveno režisoru vārdi. Reto vizīti papildina arī tikšanās ar bijušajiem kolēģiem, medijiem un kādreizējiem talanta pielūdzējiem.
Viņu ar Rīgu saista dziļas, bet arī sāpīgas attiecības – 1992. gadā tika likvidēts viņa vadītais teātris. Šapiro to joprojām sauc par teātra slepkavību. Viņš stāsta gan par to, vai mākslā ir jāievēro morāles normas, gan par tikšanos ar Mihailu Barišņikovu Rīgā. Vai māksliniekam ir jābūt lojālam savai valstij, vai ir pareizi lauzt tradīcijas un šokēt publiku. "Delfi" publicē interesantākās atziņas no Šapiro tikšanās ar publiku, kas notika pirmo reizi pēc 24 gadu pārtraukuma. Tikšanos rīkoja bijusī Jaunatnes teātra aktrise Olga Šepickaja.
Pēc Jaunatnes teātra slēgšanas 1992. gadā Ādolfs Šapiro Rīgā bijis vien epizodiski. Kā pats saka – "skumju vai svinīgu iemeslu dēļ". Rīgu viņš apmeklējis bijušā teātra direktora Staņislava Gudzuka un literārās daļas vadītājas Janīnas Brances bērēs, kā arī, lai saņemtu Triju Zvaigžņu ordeni par ieguldījumu Latvijas teātra mākslā Antona Čehova vārdā nosauktā Maskavas Dailes teātris (MHT) viesizrāžu laikā, kad Rīgā tika spēlēts Šapiro iestudētais Čehova "Ķiršu dārzs" ar Renātu Ļitvinovu galvenajā lomā. 2011. gadā Šapiro saņēma "Spēlmaņu nakts" balvu par mūža ieguldījumu Latvijas teātra mākslā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
