Foto: Kaspars Zvīgulis jaunā izrādē 'Melot(?)!'

Kopš Aristoteļa “Poētikas”, kur pirmo reizi tiek teoretizēts par teātra praksi, diskusija par to, kas ir teātris un kā to darīt pareizi, ir nebeidzama. Ko aktieris dara, kad viņš vai viņa spēlē uz skatuves? Ko nozīmē - “spēlēt”? Vai aktieris pārnes reālās dzīves izpausmes skatuves varoņu emocijās, vai tā tomēr ir kaut kāda “cita dzīve”? Vai un kā aktieris melo? Tie ir tikai daži no jautājumiem, uz kuriem aktieris Kaspars Zvīgulis mēģinās publiski atbildēt, par pamatu izmantojot 1778. gadā uzrakstīto franču filozofa un mākslas teorētiķa Deni Didro darbu “Paradokss par aktieri”. Izrādās, 250 gadu veci aktierus un teātri mīloša autora teksti mums uzdod tos pašus mūsdienu jautājumus. Vai “spēlēt” ir “Melot” (?)!

Kaspars Zvīgulis ir Nacionālā teātra aktieris kopš 2004. gada. Teātra aktieru aprakstos par Zvīguli teikts: “Viņš ir dzimis aktieris, kuru temperaments un nemiers laiku pa laikam aiznes prom no teātra, lai pēc dzīves skolas viņš atgrieztos uz skatuves vēl gudrāks un profesionāli redzīgāks. Aktieris, kura talants valdzina lielajās varoņlomās - gan klasiskajā repertuārā, gan mūsdienu lugās, tomēr mākslinieka ego netraucē viņam būtu izcilam partnerim, pulcēt ap sevi citus un pārredzēt spēles laukumu gan uz skatuves, gan dzīvē.”